Gandrīz desmit gadu laikā, kopš notiek brīvprātīga pagastu apvienošanās, necik daudz novadu Latvijā nav izveidots. Ilgstoša neziņa par pašvaldību reformu bremzē valsts attīstību kopumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bauskas rajonā pašlaik vēl nav izveidots neviens novads, tiek strādāts Vecumnieku novada iespējamās izveides projektā, arī Iecavā. Cik tālu īsti šī novadu veidošana notikusi? Kāda ir pašreizējā situācija, pieredze un kādas ir nākotnes aprises – par to “Bauskas Dzīve” uz sarunu aicināja Mežotnes pašvaldības vadītāju Inesi Dombrovsku, Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāju Valdi Veipu un Vecumnieku pašvaldības vadītāju, Vecumnieku novada veidošanas projekta vadītāju Rihardu Melgaili. Mežotnes pagasts izteicis vēlēšanos pievienoties Codes novadam, bet palicis ārpus tā. Gailīšu pašvaldība izteikusi vēlmi veidot savu novadu.

Vecumnieku novada projekts jau tapis

102 novadu modelī Bauskas rajonā paredzēts veidot trīs novadus – Bauskas, Iecavas un Vecumnieku. Patlaban tiek strādāts Iecavas novada izveidē, nupat pabeigts Vecumnieku novada izveides projekts, kurā tika pētīta sešu pašvaldību – Vecumnieku, Bārbeles, Stelpes, Skaistkalnes un Aizkraukles rajona Valles un Kurmenes pagasta – iespējamā sadarbība un kopējā attīstība novadā.

“Pēdējos gados Vecumnieku pagastā notikusi vērā ņemama izaugsme. Pašvaldība spētu nodrošināt visas likumā noteiktās funkcijas un pakalpojumus iedzīvotājiem arī bez sadarbības ar apkārtējiem pagastiem. Tomēr, lai mūsu iestādes un uzņēmumi, piemēram, Mūzikas skola, veco ļaužu pansionāts, ceļu uzturēšanas uzņēmums “Jaunolis”, strādātu ar pilnu jaudu, Vecumnieku teritorija ir par mazu. Tāpēc sadarboties esam aicinājuši kaimiņpašvaldības, jo, palielinot pakalpojumu apjomu, būtu iespēja celt to kvalitāti un samazināt pašizmaksu,” tā vienu no novada izveides motīviem skaidroja Melgailis.

Cilvēciskais faktors

Vecumnieku novada izveides projektu izstrādāja visu iespējamā novada pašvaldību vadītāji un speciālisti. “Pētot novada attīstību dažādās jomās, katra pagasta padomes priekšsēdētāji vadīja darba grupu, kas pētīja kādas nozares attīstību visā perspektīvajā novadā. Darba grupa tikās reizi nedēļā kādā citā no iespējamā novada pašvaldībām,” par darbu novada izveides projektā stāstīja Melgailis.

Vecumnieku novada izveides projekta vadītājs atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma neapšaubāmi saistīta ar cilvēcisko faktoru, kad gan pašvaldību speciālistiem, gan pašvaldību vadītājiem nāksies pārorientēt savu darbību. Neapšaubāmi visu kaislību jūklī virmo arī personīgā ieinteresētība.

Palīgā nāks iedzīvotāji

“Vecumnieku novada projekta izstrādē svarīgs noteikums bija – lai perspektīvā novada iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamības un kvalitātes ziņā nekas nemainītos. Jaunievedums novadu veidošanas praksē būs bijušo pagastu iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kurās darbosies bijušo pašvaldību aktīvākie iedzīvotāji, nevis deputāti. Šai padomei Vecumnieku novada darbībā būs konsultatīva nozīme,” skaidroja Melgailis.

Viņš atzina, ka lielākai pašvaldībai ir lielākas iespējas veiksmīgi startēt Valsts investīciju programmā un nodrošināt līdzfinansējumu nopietnos projektos novada infrastruktūras attīstībai.

“Ne vienmēr novadus veidojošās pašvaldības ir ieguvējas, saņemot valstī noteikto kompensāciju par novada brīvprātīgu izveidi. Kā rāda Tērvetes novada izveides pieredze, kompensācija tika ieguldīta viena no novadu veidojošā pagasta padomes parādu nomaksai,” sacīja Melgailis.

Šomēnes izšķirsies – būt vai nebūt

Līdz jaunajām pašvaldību vēlēšanām Vecumnieku novadā lēmumus pieņems 44 deputāti – visu pašreizējo pašvaldību vēlētie deputāti. Iespējams, ka pēc 2005. gada vēlēšanām Vecumnieku novada padomē būs 12 – 13 deputātu.

Perspektīvā Vecumnieku novada dalībpašvaldībās oktobrī jāpieņem politisks lēmums – atbalstīt vai neatbalstīt izstrādāto projektu. Ja pašvaldībās tiks pieņemts pozitīvs lēmums, nākamgad Vecumnieku novads sāks funkcionēt kā vienota pašvaldība.

Haotiska rosīšanās valdībā

“Pašvaldību vadītājiem, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pagastu apvienības valdes locekļiem tiekoties ar valdību septembra nogalē, tika akceptēta nostāja, kas nenosaka, cik novadu jāizveido, bet norāda, ka jāņem vērā pašvaldībās pieņemtie lēmumi. Jārespektē pašvaldību ieteiktie risinājumi novadu veidošanā,” par situāciju šajā jautājumā stāstīja Veips, kurš darbojas LPS pagastu apvienības valdē.

Viņš sacīja, ka pašlaik izveidojusies diezgan nenoteikta situācija, kad arī ministrijas nav izpildījušas vasarā pieņemtos lēmumus iesniegt valdībai konkrētus priekšlikumus, kā katra joma pēc reformas darbosies. Patlaban vērojama haotiska rosīšanās, nav notikumu loģiskas attīstības.

“Arī Pašvaldību savienība uzskata, ka par pamatu teritoriālās reformas modelim varētu tikt ņemts modelis «102 pašvaldības», bet šis skaitlis nedrīkst būt absolūts. Lai varētu tikt sperts nākamais solis reformas īstenošanā, jānotiek reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra (RAPLM) sarunām ar pašvaldībām,” sacīja Veips.

Nepārdomāti lēmumi

Sarunā ar pagastu vadītājiem “Bauskas Dzīve” uzzināja, ka pašvaldību nostāja Latvijā šajā jautājumā nebūt nav tikai pasīva. Ir daudzi ministrijā iesniegti priekšlikumi par pašvaldību gatavību un vēlmi veidot novadus, bet šie projekti netiek atbalstīti. Apkopoti vasarā RAPLM nosūtītie Latvijas pašvaldību lēmumi teritoriālās reformas jautājumā. Apmēram 30 procentu pašvaldību atbalsta modeli, kuru veido 102 pašvaldības. “Tātad novadu reālu veidošanu varētu sākt ar šīm pašvaldībām. Tad process virzītos uz priekšu. Tagad viss apstājies strupceļā,” tā Gailīšu pagasta vadītājs.

Sarunas dalībnieki atzina, ka reformai jānotiek, jo mazajām pašvaldībām nav reālas iespējas attīstīties un pildīt likumā noteiktās funkcijas. Tomēr arī pašvaldību pieņemtie lēmumi reformas jautājumā dažbrīd ir nenopietni. Piemēram, Madonas rajona Jumurdas pagastā ir 382 iedzīvotāji, bet pašvaldības deputāti pieņēmuši lēmumu par sava – Jumurdas – novada veidošanu, par spēju saimniekot patstāvīgi. Jāpiebilst, ka šajā pašvaldībā nav pat izglītības iestādes.

Maina domas

Liels skaits pašvaldību tomēr pašlaik atrodas nogaidošā pozīcijā. Arī mūsu rajonā. “Lai gan vasarā notikušas sarunas par iespēju veidot lauksaimniecības pagastu – Mežotnes, Codes, Vecsaules un Dāviņu – novadu un Mežotnes deputāti pieņēma pozitīvu lēmumu, mēs esam palikuši malā. Codes pašvaldība izteikusi pieņēmumu, ka spēj saimniekot patstāvīgi, līdzīgās domās bijuši arī vecsaulieši. Jāteic, ka pozitīvs lēmums par iepriekšminētā novada izveidi pieņemts arī Dāviņu pašvaldībā,” par novadu izveides mainīgo situāciju rajonā stāstīja Mežotnes pagasta vadītāja I. Dombrovska.

Optimāls skaits – pieci vai seši

Iezīmējot iespējamo novadu izveides nākotnes aprises Bauskas rajonā, sarunas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka rajonā optimāls novadu skaits būtu pieci vai seši. Atbalstāma un ekonomiski pamatota ir iecere veidot Rundāles novadu (Rundāles, Svitenes, Viesturu pašvaldība), arī Iecavas un Vecumnieku novadu modelis ir darbotiesspējīgs. Kā nepārdomātu pašvaldību vadītāji vērtēja sākotnējo ieceri Bauskas novadā apvienot 12 pašvaldības (vairāk nekā 30 tūkst. iedzīvotāju), kas nenoliedzami veidos nomales.

Trūkst uzņēmības

Pagājušajā nedēļā ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem Latvijas Radio tiešajā ēterā diskutēja ministrs Ivars Gaters. Raidījumā un sarunās pēc raidlaika viņš atzina, ka “infrastruktūra laukos ir jāuzlabo, pašvaldībām ir jāriskē un tas jāuzņemas, jo tieši novados ir lielākas iespējas infrastruktūras sakārtošanai. 2004. gada budžeta grozījumos paredzēta atbalsta programma novadu veidošanai. Tiek domāts, kā finansiāli atbalstīt tos pagastu vadītājus, kas ar atdevi strādājuši pagasta priekšsēdētāja amatā un novadu veidošanas procesā var zaudēt šo amatu”.

Varbūt pašiem pagastu priekšsēdētājiem un deputātiem trūkst uzņēmības, lai, domājot par savu pašvaldību iedzīvotājiem, spētu izveidot piemērotu, dzīvotspējīgu novadu. Derētu gan atcerēties, ka «no augšas» uzspiesta reforma vienmēr ir bijusi visneizdevīgākā.

***

Uzziņai

Reformas nepieciešamība:

Galvenais kritērijs reformas nepieciešamībai – lai pašvaldība ar saviem finansiālajiem, materiālajiem, tehniskajiem, cilvēku un tiesiskiem resursiem varētu nodrošināt visu, ko paredz likumdošana.

Situāciju nelielās pašvaldībās pašlaik var raksturot tā – pagasti strādā uz līdzekļu minimuma un entuziasma maksimuma robežas: trūkst kvalificētu darbinieku, tehniskais nodrošinājums ir nepietiekams, infrastruktūra ir nolietojusies.

Atziņas gūtas Vecumnieku novada izveides projekta gaitā

***

Uzziņai

Administratīvie izdevumi pagastos 2002. gadā:

Bārbeles pagastā – 20,1%,

Stelpes pagastā – 19,3%,

Vecumnieku pagastā – 8,9%.

Dati gūti Vecumnieku novada izveides projekta gaitā

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form