Paņemtu pīķi un durtu cik spēka,

Meklētu vietu, kur sabruktu ēka

Virs Tavas galvas necilās

Tu, niecība uz pasaules ellīgās.


Cik viegli man būtu nonāvēt,

Cik viegli no sabiedrības izolēt,

Nest caur svešiem smiekliem, asiem un ļauniem,

Vest pāri citu līķiem un kauniem.


Tavu netīro dvēseli sadedzināt,

Miroņu kaulu pankūkās izplacināt,

Maliņu apgrauzt un apēst ar baudu,

Vēlos, lai Tu būtu lops, ko kautu!


Izgrauztu Tevī pate es robu,

Asinis izdzertu ar kāru zobu,

Kaut zibens Tevi pīšļos saspertu,

Ja kaut lietu no tā visa neizdarītu!


P.S. Noteiktas personas aiz vārda ‘Tu’ nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit