close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pončik mans tu pildītais ar zapti
Man apgaismība sākās naktī
Kad gribēju Tev nedaudz baudas lūgt
Bet saodu ka tumsā kaut kas sācis rūgt
Tu lepna aizgāji pa tīrumu
Kas apsnidzis ar pirmo sniegu slapju
Un tavas kājas iestieg dubļos kāpjot
Un lamājies tu bezspēcīgās sāpēs
Ka mauka rudens atkal sācies
Tu ļauj man izlaizīt ar mēli siekalainu
No Taviem matiem ledus kristāliņus
Lai kāds pie blaugzdnām nepieskaita viņus
Un protams tā nav Tava vaina
Ja mana mēle pārāk siekalaina
Tas tikai reflekss jūtot Tevī zapti
Un cerot pieēsties to kādu nakti
Vien žēl ka vietām sāk tā rūgt
Un vienīgais ko gribu vēl Tev lūgt
Kad aizej Tu pa tīrumu
Sadzērusies rumu
Neiekrīti dubļos
Bum
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form