close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jau priekštelpā Biezais pamanīja, ka kaut kas ir mainījies. Ziedi. Vāzes ar ziediem stāvēja uz plauktiņiem, uz galda, bet pašā lielākajā - grīdas vāzē rotājās milzīgs jāņuzāļu pušķis. Izdzirdējusi durvju atvēršanos, arī Urzula tūlīt parādījās virtuves durvīs. Smaidoša, sasārtušiem vaigiem un mitrās rokas dvielī slaucīdama. Biezais jutās samulsis un, lai pārtrauktu ieilgušo klusumu izteica savu prieku par jaukajiem ziediem.

- Es tos saplūcu tepat tuvējā pļaviņā. Netālu atrodas neapbūvēts gabals, un tur aug tik jaukas puķes, - Urzula stāstīja acīm starojot.

Biezajam gribējās meiteni apskaut, samīļot.... visa viņa dvēsele tiecās pretim Urzulai. Vai tas bija tik ilgi sevī turētais maigums, kuram mājās līdz šim nerada vajadzību tapt izrādītam? Vai tieši Urzula bija tā, kurai to sniegt jeb arī viņa jūtas vienkārši bija tik ilgi aizturētas, ka lauzās uz āru pret jebkuru mīļu un jauku būtni?

Tai brīdī atskanēja briesmīgs troksnis no augšstāva. Biezais un Urzula abi reizē metās pa trepēm augšup. - Es teicu, ka augšstāvs nav sakopts...., - Urzula, gluži aizelsusies pa trepēm skrienot, sauca pakaļ, - bet viņa noteikti vēlējās turp doties.

Biezais leca pa vairākiem pakāpieniem uzreiz. Augšstāvā atklājās nepatīkama aina. Starp apgāztu galdiņu un sadauzītu televizoru vēmekļos gulēja Elīze. Blakus mētājās tukša konjaka pudele.

Nolikuši Elīzi gultā abi devās sakopt izārdīto istabu. Elīze bija norāvusi pārvalkus no klubkrēsliem un dīvāna, visu skapja saturu izmētājusi pa grīdu....laikam meklēja dzeramo. Biezais bārā turēja tikai Elīzes dienas normu. Taču laikam tā ar katru dienu auga, tieši proporcionāli Elīzes sliktajam garastāvoklim. Acīmredzot, Elīze bija meklējusi alkoholu. Par laimi viņa nebija sevi pārāk savainojusi, tikai dažas skrambas.

Urzula jutās vainīga notikušajā un noskumusi atkārtoja, ka viņai nekad neveicas – atkal nav izdevies tik galā ar saviem pienākumiem.

- Tas nebija tavs pienākums! – Biezais asi viņu pārtrauca, nomierinoši turpinādams, - tev nav jāatbild par manu sievu. Es nepieņēmu tevi par uzraudzi alkoholiķei.

Urzula sāka raudāt. Biezais saprata, ka laikam pārāk asi izteicies un, kā piedošanu lūdzot, pieskārās meitenes plecam. Caur audumu bija jūtams, ka Urzulas pleci dreb aizturētās elsās.... Biezais sajuta viņas miesas siltumu un neatkārtojamo smaržu. Viņš nespēja noturēties un apkampa Urzulas plecus. Piespieda viņu sev klāt un mierinoši glāstīja cirtaino galvu. Urzula izplūda skaļās raudās. Viņa nebija radusi pie tik laipnas izturēšanās, un elegantais vīrietis bija tik neparasti jauks un pievilcīgs.

- Es jums sabojāju uzvalku, - viņa caur asarām pasmaidīja, - re, viss plecs slapjš. Biezais klusēja un tikai turpināja glāstīt meitenes galvu, kaklu...plecus.....Kas ar viņu notiek? Viņš juta, ka vēlas šo meiteni....vēlas apmīļot, pasaudzēt, aizsargāt. Urzula bija tik trausla, smaržīga un skaista kā neskarts pļavas zieds. Biezais satvēra meiteni uz rokām un viņa nepretojās.

Urzula trīsēja, kad Biezais ar maigām rokas kustībām nomierinoši glāstīja viņas augumu. Sākumā kaklu, tad jaunavīgās krūtis, stingro vēderu un visbeidzot tumšu sprogu iekļauto pauguriņu vēdera lejasdaļā un slaidās kājas. Urzulai šķita, ka viņa kūst kā saldējums karstā saulē. Biezais viņai patika...ļoti patika. Urzula nesaprata kāpēc, bet viņas sirds tiecās pie šī ne vairs tik jaunā, bet pievilcīgā vīrieša ar spēcīgo muskuļoto augumu un tik siltām, labestīgām rokām. Nekad neviens nebija tā izturējies pret Urzulu. Mātes draugi bija mēģinājuši meiteni iedabūt gultā, bet viņai kļuva nelabi tikai padomājot vien par seksuālām attiecībām ar šiem smirdīgajiem un piedzērušajiem tēviņiem. Tai raizēs viņa nakšņoja mežā vai arī klīda pa pilsētu līdz pat rītam.

Urzulas miesa dega kā vēja uzpūsts ugunskurs, viņas rokas klejoja pa Biezā augumu, viņa skūpstīja tā iesirmos deniņus, acis, lūpas. Meitene apvijās vīrietim, kā skurbinošs apinis, atbalstu meklējot, tinas augšup pa blakus augošu spēcīgu koku. Biezais juta, ka asinis galvā mežonīgi šalc, bet viņš ļoti baidījās nodarīt sāpes Urzulai un centās apslāpēt savu kaisli. Taču Urzulas ķermeņa kvēlā atsaukšanās viņa glāstiem bija pārāk satraucoša, un viņš vairs nespēja apslāpēt savu vēlmi pēc tā.

Tai vakarā ne tikai divi augumi savijās vienā, bet arī divas dvēseles saplūda nedalāmā veselumā. Vēlāk Biezais čukstēja Urzulai ausī visus iespējamos sev zināmos mīļvārdiņus, bet viņa, laimīgi smaidīdama, gulēja blakus un ik pa brīdi ar roku noglāstīja vīrieti, kā pārliecinoties - vai tas viss nav bijis tikai sapnis. Viņi aizmiga vēlu pēc pusnakts. Biezais cieši aptvēra meiteni, negribēdams pat miegā būt no viņas šķirts ne mirkli.

Turpinājums sekos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form