SIA "Labības sargs" direktors Sergejs Burliko, kura īpašumā ir noliktavas, RAA pastāstīja, ka 3850 kilogramus hlorpikrīna "Latvijas Republikāniskās labības produktu aizsardzības ekspedīcija" iegādājās 1956. un 1975.gadā un tas glabāts dienestam piederošajās noliktavu telpās. Savulaik hlorpikrīns tika izmantots cīņai ar lauksaimniecības kaitēkļiem, kā arī armijas vajadzībām, apmācot kareivjus rīkoties ar ķīmiskās aizsardzības līdzekļiem.

1987.gadā preparāta lietošana Latvijas teritorijā tika aizliegta, tostarp arī ķimikālijas ievešana un izvešana no valsts. 2000.gadā, dibinot SIA "Labības sargs", tā īpašumā pārgāja noliktavu telpas, kurās atrodas savulaik iegādātais hlorpikrīns. To glabā dzelzs mucās, kuras regulāri pārkrāso, tomēr noplūdes risks ar katru gadu kļūst aizvien lielāks. "Reiz saņēmām piedāvājumu no Krievijas, kas vēlējās šo ķimikāliju nopirkt, bet toreiz mums pa telefonu tika ieteikts nepārdot, jo varbūt noderēšot Latvijas armijai, tā arī palika tās mucas tepat," atceras Burliko.

SIA "Labības sargs" vairākkārt ir vērsies valsts institūcijās, tostarp Vides ministrijā, norādot, ka viņiem piederošajās noliktavās atrodas hlorpikrīns neatbilstošā iepakojumā – mucās, kurās sākusies korozija. Taču Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta ķīmisko vielu un risku nodaļas vadītājs Armands Plāte.
RAA norādījis, ka "SIA "Labības sargs" iegādājās šīs noliktavas kopā ar tajās esošo hlorpikrīnu, un tagad šis uzņēmums ir ķimikālijas likumīgais īpašnieks, tāpēc uzņēmumam nav tiesību prasīt valsts institūciju palīdzību hlorpikrīna utilizācijai".

Vides ministrijas speciālisti ieteikuši Burliko vērsties AS "BAO", kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu utilizēšanu, taču hlorpikrīna utilizācija ir ļoti sarežģīta un Latvijā to nedara. Tāpēc AS "BAO" vienojās ar kādu Vācijas uzņēmumu, kas to varētu izdarīt par 33 000 latu. Tā ir ļoti liela nauda vidējam uzņēmumam, un atkal Burliko lūdza palīdzību Vides ministrijai. Sekoja atteikums. "Es zinu, ka ES piešķir līdzekļus bīstamo vielu utilizācijai, bet arī šādu palīdzību man atteica," sarūgtināts ir Burliko. "Atteikuma iemesls ir tas pats – šis hlorpikrīns ir privātas struktūras īpašumā, tāpēc SIA "Labības sargs" ir pienākums pašiem rūpēties par tā utilizāciju," skaidro Plāte.

"Šobrīd mums ar AS "BAO" ir panākta vienošanās par hlorpikrīna pārkraušanu mazāka tilpuma traukos un nogādi utilizācijai Zviedrijā. Pie šī darba ķersimies šī gada sākumā, jo pārkraušana jāveic aukstā laikā. AS "BAO" ir radusi tehnisko risinājumu, bet finansiālo pusi nāksies nodrošināt mūsu uzņēmumam," RAA atzina Burliko.

Ilgstošas uzglabāšanās laikā hlorpikrīns var polimerizēties un, atverot mucu, sprāgt, tāpēc AS "BAO" izgatavojis speciālu iekārtu, ar kuras palīdzību no deviņu metru attāluma ir iespējams atvērt mucu un vielu iepildīt citos traukos, informē RAA.

Nelielā koncentrācijā hlorpikrīns izsauc acu asarošanu, savukārt stiprā koncentrācijā – smakšanu. Ja koncentrācija ir 0,05 mililitri litrā, viela ir ļoti bīstama. 400 grādu temperatūrā tā sadalās un veido fosgēnu – smacējošu gāzi, ko var uzskatīt par ķīmisku ieroci. Šo gāzi ļoti grūti neitralizēt, jo ūdenī tā nešķīst. Noplūdes gadījumā gāzes darbības zonā iespējams strādāt tikai spectērpā un ar gāzmasku, jo tā ne tikai var paralizēt elpošanas ceļus, bet arī radīt ārējus ķīmiskos apdegumus.