Es ievelku svaigā rīta bagātīgo gaisu plaušās, nedaudz izstaipu muskuļus un rokas pirkstus, jo tūlīt, tūlīt laidīšos spārnos un ir taču pienācīgi jāsagatavojas...piesēžos savam spēkratam pie stūres, uzspiežu ikrīta bučiņu un skaļi izčukstu vārdus: “Tu rullē, vecīt!” Un tad mēs paceļamies. Tevī iegaudojas vēl nebijis spēks, es Tev pieķeros un aiz sajūsmas gribu spiegt. Nu kas var būt vēl jaukāk? Mēs kopā agri no rīta, vēlu vakarā, vienmēr un visur...Tevī ir neizsīkstoša enerģija un manī nebeidzama mīlestība pret Tevi. Un dienu no dienas tā aug augumā. Novērtēt mācos.
Jau atkal svešinieks nāk klāt uz ielas un uzlūko. Tās dzirkstis... nu tās dzirkstis, kas manās acīs laikam nevar nepamanīt... bet ko man darīt, ja Tu mani dari tik laimīgu??? Es staroju, man saka... un no Tevis plūstot siltums un enerģija... vai, piedošanu, šodien radiatoru pārdedzināju. Atpakaļgaitā uz Pārdaugavu kačājām. Nē, man saka. Kaut kā nedaudz savādāk... neesmu redzējis labāku tuvību kā jūs abi, man svešinieks saka. Tik perfekti kopā, ka ne izšķirt. Nu bet tomēr – cik?
CIK??? Es kliegt gribu!!! Vai tiešām jūs visi domājat, ka es spētu atdod savu sirdi, pārdot dvēseli vai piederību? Vai spētu es notirgot savu pagātni un ikdienas gaišumu? Vai spētu es palikt tumsā, bez smaida sejā, vien ar tukšām, ikdienu dziestošām atmiņām...nu nē taču... jo nav taču vērts dzīvot, ja nespēju vairs Tevi blakus just, Tevī ieķerties un celties spārnos... nav vērts elpot, ja nejustu blakus es Tevi elsojam pēc kārtējā skrējiena... nav vērts pastāvēt, ja nav kopīgu spiedzienu, kad ar svilstošiem papēžiem laižam prom no ‘sēnēm’ un ar nedarbos pieķerta bērneļa domām un sārtumu vaigos, slēpties... nav vērts, ja nav Tevis blakus. Tev cena nekad nav bijusi un nebūs. Tev vērtība lasāma manos dvēseles čukstos un atmiņās. Nesamaksājami.
Un tā nu mēs saplūstam un laižamos mākoņos, savā sapņu pasaulē iekšā, kur Tavi smiekli skan un manu sirdi šūpo laimes klēpī. Un tā laisties mūžīgi mūžos...apsoli?
Es varu būt neprātīgi iemīlējies negausis, kuru nekad un neviens nesapratīs. Jo man esi Tu. Un tā ir nenovērtējama bauda, kad esam blakus un kopā, lai cik slidena būtu dzīves iela...
Uzsilstam... (motoriņš)
Iekarstam... (sirsniņas)
Ieslēdzam... (maģītis)
Uzliekam... (diskiņš)
Ieskanamies... (dziesmiņa)
Attaisām... (lodziņi)
Un dodam vaļā... (dziedam!!!)
ES BRIENU AR AIZVĒRTĀM ACĪM UZ PRIEKŠU...
P.S. Veltījums specvāģītim Jāzepam