Nakts. Kādas divas stundas pēc pusnakts. Ārā ir uzsnidzis sniegs, tā drusciņ. Nē, viņš nav to redzējis paskatoties pa logu, sniegu var sajust tāpat vien – tāda kā īpašība.

Nakts. Kādas divas ar pusi stundas pēc pusnakts. Nenāk miegs. Viņpus sienām salst un viņš guļ gultā ietinies segās. Ir auksti tik un tā. Viņš pabāž galvu zem segas – tagad gultā ir liela kaudze ar segu. Un tikai.

Nakts. Kādas trīs stundas pēc pusnakts. Otrpus segas lido muša tā, ka tumsā var dzirdēt tās rūkoņu - kā tāls lidaparāts. Viņš ir apakš un tur ož nedaudz pēc urīna un netīrām kājām. Viņš ieelpo, viņš izelpo, viņš izelpo. Bezmiegs.

Nakts. Kādas trīs ar pusi stundas pēc pusnakts. Klusums – visapkārt – miers (?) – visapkārt – klusums. Viņš izstiepjas no visa spēka, ir jau nedaudz bail aizbaidīt kaut ko prom. Tā īsti viņš pats nezina ko, bet tomēr paskatās no segas apakšas apkārt. Nekā nav. Tur nekā nav – arī nevar redzēt, var saost jasmīnus blakus un sniegu viņpus sienām. Viņš var aizmigt. Agrs rīts. Viņš aizmigs. Viņš aizmieg. Viss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit