Brazīlijas kafijas rūgtā netaisnības garša  (38)

Sociālā verdzība

Lai arī pēdējo gadu laikā ir panākti daži sociālie uzlabojumi Brazīlijas kafijas nozarē, tomēr te joprojām pastāv nepieņemami ētiski pārkāpumi. Lielai daļai plantāciju strādnieku dzīves apstākļi ir pielīdzināmi izdzīvošanai. Lielākā daļa no viņiem ir sezonas strādnieki, kam nav pastāvīgas nodarbinātības, un, beidzoties kafijas ražas sezonai, viņi pelna iztiku, strādājot visdažādākos pagaidu darbus. Darba alga tik tikko sasniedz minimumu.

Aptuveni viena trešdaļa strādnieku nav reģistrēti oficiālajā sociālās drošības sistēmā, un tas liedz viņiem iespēju saņemt jebkādas valsts nodrošinātās sociālās garantijas: pensiju, apmaksātu atvaļinājumu, slimības un bērna kopšanas pabalstus. Parasti mazo un vidējo plantāciju darba devēji ir tie, kas atsakās reģistrēt savus strādniekus, lai samazinātu darbaspēka izmaksas.

Vēl pirms pārdesmit gadiem daudzi laukstrādnieki dzīvoja lauku saimniecībās, bet šodien liela daļa ir devusies uz pilsētām. Strādnieki uz darbu tiek vesti nedrošās pārpildītās kravas mašīnās, par spīti tam, ka tas ir nelikumīgi.

Ļoti bieži sievietes, kuras strādā kafijas plantācijās, saņem mazāku algu nekā vīrieši.

Katru gadu tiek ziņots par piespiedu darbaspēku jeb verdzību Brazīlijas laukos. Joprojām ir informācija par strādniekiem, kurus tur t.s. parādu kalpošanā kafijas plantācijā. Parādu kalpošana nozīmē to, ka strādniekus nelikumīgi iedzen parādos un pēc tam pret tiem tiek vērsts piespiedu darbs, lai šos parādus atpelnītu. Bez tam darba devēji prasa nesamērīgi augstas cenas par dzīvošanu, ēdienu, darba apģērbu. Brazīlijas darba likumdošana parādu kalpošanu klasificē kā vergu darbu. Šāda veida piespiedu darbam Brazīlijā visbiežāk ir pakļauti iebraucēji.

Kafijas ražošanas ietekme uz vidi

Brazīlijas kafijas audzēšanas vēsture ir atstājusi nopietnus vides postījumus, un tie turpinās arī šodien. Savannas reģions Cerrado ir pazīstams ar lielu bioloģisko daudzveidību, bet, kafijas un sojas plantācijām arvien palielinoties, notiek strauja dabas iznīcināšana.

Kafijas ražotāji ir radījuši ļoti efektīvu un konkurētspējīgu industriju, ja uz to raugās īstermiņa perspektīvā. Tomēr milzīgie monokultūru lauki ir neilgtspējīgas attīstības paraugs. Kafijas audzēšanā izmanto ārkārtīgi daudz pesticīdu un minerālmēslojuma. Intensīvās lauksaimniecības dēļ strauji samazinās gruntsūdeņu līmenis. Pirmatnējā biotopa izpostīšana ir izraisījusi arī nopietnas augsnes erozijas problēmas.

Bieži vien tiek izmantoti pesticīdi, kas var atstāt smagas sekas uz veselību, it īpaši, ja miglojot netiek lietots aizsargapģērbs. Alternatīva toksisko vielu izmantošanai kafijas plantācijās ir bioloģiskā saimniekošanas metode, taču tā diemžēl tiek izmantota tikai 0,2% no kopējā Brazīlijā saražotā kafijas apjoma.

Godīgā tirdzniecība un bioloģiskā kafija

Globālajā kafijas tirgū pastāv ļoti liela netaisnība. Kamēr grauzdētās un maltās kafijas ražotnes Ziemeļos gūst lielu peļņu, kafijas ražotājvalstu ienākumi dienvidos ir būtiski samazinājušies. Ja 80. gadu beigās ieņēmumi no kafijas eksporta tās ražotājvalstīs bija aptuveni 10-12 milj. ASV dolāru gadā, tad 2004. gadā šis skaitlis bija samazinājies uz pusi. Tajā pašā laikā ieņēmumi no kafijas pārdošanas ir gandrīz trīskāršojušies - no 30 milj. ASV dolāru uz 80 milj.

Kompānijām vajadzētu palielināt un paplašināt bioloģiskās un godīgās tirdzniecības kafijas klāstu un izzināt, kādas ir iespējas importēt Godīgās tirdzniecības kafiju no Brazīlijas, kā arī iepirkt kafiju tieši no ražotāja.

Godīgās tirdzniecības zīmols ir apliecinājums tam, ka gan tēja, gan kafija izaudzēta un ievākta, rūpējoties par vidi un tiem, kas strādā plantācijās. Tāpēc mazumtirgotājiem un kafejnīcām vajadzētu veicināt šādas kafijas pārdošanu.