Kad pamodos bij tuksnesīga nakts Ne zvaigžņu debesīs ne puķu Vien es un Tavas elpas atspīdums Kas aiznes atmiņas par mums Un viss kas pieder man Ir Tava smarža rītos Maigs acu pieskāriens Un nepateiktu vārdu rinda Bet galvenais ka bij tas laiks Kad mūsu dēļ tās upes plūda Bij asinis kas sargāja to mieru To nepabeigto mūsu pateikto Vai nožēlot vai teikt ka nebij labi Vai atteikties un aiziet prom Es mostos rītos pasmaržojot Tevi Es mostos piepildīts un tīrs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit