Kad pamodos bij tuksnesīga nakts

Ne zvaigžņu debesīs ne puķu

Vien es un Tavas elpas atspīdums

Kas aiznes atmiņas par mums


Un viss kas pieder man

Ir Tava smarža rītos

Maigs acu pieskāriens

Un nepateiktu vārdu rinda


Bet galvenais ka bij tas laiks

Kad mūsu dēļ tās upes plūda

Bij asinis kas sargāja to mieru

To nepabeigto mūsu pateikto


Vai nožēlot vai teikt ka nebij labi

Vai atteikties un aiziet prom

Es mostos rītos pasmaržojot Tevi

Es mostos piepildīts un tīrs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!