close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Magoņu opija dūmakā
Ietinu savus plecus.
Neizprotamu vārdu strūklakā
Metu akmeņus asus.
Vēroju savus domu gredzenus.
Izgaršoju viļņojošos sāpi.
Pildu savas apziņas nostūrus
Ar smaržas un ekstāzes straumi.

Katra vismikroskopiskākā daļiņa
Piepildās ar saldkaismi tavu.
Katru vienas sekundes simtdaļu
Tā saplūst ar eksistenci manu.
Es sāpi ietinu mežģīnēs
Un sūtu pa visuma ceļu.
Varbūt, ka laiks mani sapratīs
Un es uz mūžiem satikšu tevi...

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form