close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
neciešams klusums
neizturams zvana signāls
ja vien varētu
nekad vairs nesatikt nevienu
aizvērt visas bezgalīgās mutes
no kurām virzieni plūst
kā tējkannas tvaiks...
bet cilvēki neprot lidot
tie nemāk mirt
vienu domu sadalījuši uz visiem –
katram pa pīrāga gabalam...
un es vēl mazāk protu
debesis ledū slauku ar slotu
mazgāju krūzes
no kurām citi
baudu izdzēruši
sniegā atstāju rakstainas pēdas
ejot virzienā
ko neviens nav vēlējis...
nu bet protams –
muļķīgas meitenīgas iedomas
tajās kā tīklā iepinusies
neciešama vienatne
neizturams telefona zvans...
nē es jau neko
tik brīžam kā māte terēze
klausos un līdzi sāpu
bet visticamāk – ne nieka
no viņa sāpēm es nesaprotu...
un tā muļķīgā aiziešana
kurai nekad nav bijis
un nebūs attaisnojoša iemesla
tā jau tā pati stulbā iedoma
it kā šai dzīvē ko spētu
kaut ko pierādīt
kādam lidot vai nomirt
iemācīt...
riebjas šovakar mūzika
tracina sentimentalitāte
labprāt iznīcinātu visu
bet kāda gan jēga?
metot lokus ap sevi
atkal un atkal nonāku
tai pašā vietā
kur jau sen bijusi
un tieši tāpat rit dienas
simtreiz sagremotas
pēcāk spazmās atvemtas...
jā tas ir kā lāsts –
klusums vientulīgais
neatbildētie telefonzvani
bet ko lai es daru?
man taču aizlidotalkas
un tajās ne draudzībai
ne racionālajām idejām
nav vietas...
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form