Foto: Publicitātes attēls
Kontrabandas apkarošanā Latvijā joprojām nav izslēgts cilvēciskais riska faktors – valsts ierēdņi, kas savus pienākumus gatavi veikt savtīgu interešu dēļ un pieņemt kukuļus, lai pievērtu acis vai atbalstītu noziedzīgas darbības. "Katru gadu situācija uzlabojas, bet jābūt aklam cilvēkam, lai pateiktu, ka cīņa ar korupciju ir beigusies," uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

"Diemžēl kontrabandu kā noziedzības veidu nav izdevies izskaust nevienā pasaules valstī. Vismaz es tādu valsti nezinu. Jautājums ir, vai noziedzības līmenis ir lielāks vai mazāks, kā to ietekmēt un kas to virza? Kontrabandas gadījumā to virza ekonomiskie apsvērumi, vēlme gūt nelegālo peļņu, izvairoties no nodokļu maksāšanas un tādā veidā gūstot priekšrocības pret legālo preci tirgū ar savu lētāko produkciju," skaidro Muitas policijas pārvaldes direktors.

Realitāte, ar ko jāsastopas un jācīnās mūsu valsts tiesībsargiem, ir Latvijas tuvums lētajām kontrabandas preču izcelsmes valstīm, tiesa, arī citas Eiropas valstīs izjūt Baltkrievijas preču cenu atšķirības un nelegālo preču izplatību. Apstāklis, kas Latvijā ietekmē kontrabandas noziegumus, ir garā sauszemes robeža un ar tās kontroli un uzturēšanu saistītie jautājumi, kas jārisina gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Valsts robežsardzei - ieviešot tehniskos līdzekļus, robežsensorus, kravu skenerus, kā arī stiprinot tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti. "Ņemot vērā, ka finanšu iespējas ir ierobežotas, mums ir jāstrādā gudri un jāorganizē darbs pa prioritātēm, sitot pa noziedzību, pa organizatoriem," tā E. Ceipe.

"Ja kontrabandas kontekstā runājam par organizēto noziedzību, tad tiesībsargu galvenais ierocis ir operatīvais darbs - pacietīgs, rūpīgs, koordinēts, starp tiesībaizsardzības iestādēm atbilstoši kompetencēm un mērķtiecīgi vadīts, bet nebūt ne viegls un ātrs. Ja runājam par kontrabandas preču neielaišanu Latvijā - tas ir robežas darbs, muitas risku vadības un tehnisko līdzekļu jautājums, piemēram, ar nepieciešamajiem skeneriem, kas atvieglo gan muitas kontroles iespējas identificēt slēptās kontrabandas preces, gan vienlaikus netraucē transportlīdzekļu plūsmu un starptautisko tirdzniecību," skaidro E. Ceipe.

Vēl viens faktors, ir Latvijas tiesu sistēmas kapacitāte. "Daudz ir "mūsu klientu", kas savu sodīšanu gaida 4-5 gadus. Nereti šajā laikā mēs viņus aizturam vēlreiz par jauniem noziedzīgiem nodarījumiem, darbs ir jāizdara dubultā. Tiesas procesu norise būtu jāpaātrina, lai sabiedrībā nerodas iespaids, ka notvertajiem kontrabandistiem nekas par to nedraud - viņiem draud, un draud nopietnas sekas, bet ceļš līdz tam ir gadiem ilgs," ar nožēlu secina E. Ceipe, piebilstot, ka kontrabandistu vairāki līdz tiesai uz brīvām kājām pavadītie gadi sabiedrībai rada viedokli, ka neviens sodīts netiek.

"Vēl mums ir jārunā par pastiprinātu katras iestādes iekšējo apziņu un cīņu pret nevalstiski, pretlikumīgi domājošajiem cilvēkiem, kas veic pienākumus savtīgu interešu dēļ - tā jau ir korupcija," saka E. Ceipe, piebilstot, ka šis ir viens no faktoriem, kas apgrūtina cīņu ar kontrabandas organizatoriem. Viņš uzsver, ka svarīgi būtu sabiedrībai sajust atbildību pret valsti.

"Te ir daudz faktoru, ko nevar ietekmēt vārdi, bet kas jāpaveic ar darbiem. Mums būtu jāsajūt, ka ik katra indivīda atteikšanās no nelegālas produkcijas veicina iekasēto nodokļu pieaugumu un valsts izaugsmi, kas iedzīvotājiem nozīmē labklājības līmeņa paaugstināšanos, bet tas nav viena gada jautājums. Patlaban cilvēki gatavi pirkt kontrabandas surogātcigaretes, kas Latvijā tiek ievestas, neievērojot nekādas sanitārās normas, jo tās ir lētākas un viņiem gribas smēķēt. Ķīnas cigaretēm vispār nav zināms, kas par tabaku sapildīta, bet cilvēks iet un pērk," ar nožēlu secina Muitas policijas pārvaldes direktors.

"Tāpat būtu labi, ja mēs valstiski rastu iespējas materiāli stimulēt valsts amatpersonas - policistus, muitniekus - par nozīmīgiem atklājumiem, ja varētu stimulēt arī ikdienas darbiniekus par regulāru, labu darbu, kas sekmē kontrabandas preču atklāšanu. Tā būtu arī morāla stimulācija policistiem, muitniekiem un robežsargiem," rekomendē E. Ceipe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!