Reiz mīļotā tirgū nopirka
Audeklu, krāsas un otas,
Lai mūsu kopīgās stundas
Te paliktu uzgleznotas.
Bet vakar no sienas nokrita
Mūsu portrets ar visu līmi,
Gan bija jau pārāk vēlu –
Es vairs neuztvēru to zīmi.
Es tiešām izlēmu pārskatīt
Ticību zvaigžņotām tālēm,
To iecērtiet kapakmenī,
To atstāstiet manam brālim!
Un kad reiz mākoņus pāršķels
Mana brālīša lidmašīna,
Debesīs viņu jau gaidīs
Ar sievietēm, dzeju un vīnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit