Cigarešu kontrabanda rekordzema; drauds – direktīvas muļļāšana  (2)

Nozīmīgs kontrabandas kritums vērojams, salīdzinot 2015. gada pirmo un otro pusgadu - par 5,5%, sasniedzot līmeni, kāds pēdējo reizi fiksēts 2009. gadā, liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen "Tukšo paciņu pētījums". Šobrīd kontrabandas cigarešu izplatības līmenis ir teju uz pusi zemāks nekā 2010. gadā, kad kontrabanda sasniedza savu virsotni un bija 44,6% apmērā. Rezultātu veicinājusi koordinēta tiesībsargājošo iestāžu darbība un sabalansēta nodokļu politika.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi apliecina nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanos Latvijas tirgū. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2015. gadā tieši par tabakas izstrādājumiem iekasēti 177,3 milj. eiro, kas ir par 11,1 milj. jeb 6,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Pieaug arī legālajai mazumtirdzniecībai novirzīto cigarešu apjoms - 2015. gada 11 mēnešos tie bija 1,75 miljardi cigarešu jeb par 5,4% vairāk, nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka 97% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem ir tieši par cigaretēm.

Nelegālā cigarešu tirgus īpatsvara ievērojamo samazināšanos ir sekmējis arī VID efektīvais darbs kontrabandas apkarošanas jomā. Pēdējo triju gadu laikā VID struktūrvienību izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 2,5 reizes, bet visu valsts tiesībaizsardzības iestāžu kopā izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 1,9 reizes. Ievērojami (par 58%) kopš 2013. gada ir pieaudzis arī VID Muitas policijas pārvaldes uzsākto kriminālprocesu skaits.

Tomēr ar vieglu roku viss paveiktais darbs var tikt iznīcināts, vilcinoties ar ES Tabakas direktīvas pārņemšanu, brīdina Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA), kuras biedri kopā nodrošina gandrīz 100% no Latvijas legālajā tirgū pārdotajām cigaretēm. Ražotāji atgādina, ka kontrabanda Latvijā piedzīvoja uzplaukumu pēc tam, kad strauji par 30% tika pacelts akcīzes nodoklis tabakai, neizvērtējot riskus - pirktspējai atbilstošu pieprasījuma kāpumu pēc lētām cigaretēm no trešajām valstīm, kā arī tiesībsargu gatavību un kapacitāti koordinētai kontrabandas apkarošanai.

Rezultātā legālais tirgus samazinājās gandrīz uz pusi, un valsts zaudējumi budžeta ieņēmumos bija ap 90 miljoniem eiro. Papildus jaudu kontrabandai piešķīra tas, ka valdība, apstiprinot jaunas prasības cigarešu iepakojumam, nedeva uzņēmējiem nepieciešamo laiku to ieviešanai ražošanā. Šī prakse patlaban tiek atkārtota, iestrādājot ES Tabakas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā, kas stāsies spēkā jau 20. maijā.

"Sešus gadus cīnāmies ar nepārdomātas politikas sekām, bet tagad vēlreiz kāpjam uz tā paša grābekļa, ar kuru jau reiz dabūjām pa pieri. Jaunais Tabakas likums vēl nav pieņemts, nerunājot par valdības noteikumiem, kurus plānots izstrādāt tikai tad, kad likums būs apstiprināts. Tātad - pārmaiņu iestāšanās brīdī. Tāpat kā 2010. gadā laiks ražotājiem ieviest pārmaiņas ražošanā nav paredzēts," absurdo situāciju skaidro TIRNA valdes priekšsēdētājs Juris Stinka.

Atbilstoši VID datiem tabakas akcīzes nodoklī katru mēnesi tiek iekasēti aptuveni 14 miljoni eiro, kas gadā valsts budžetu papildina par vidēji 170 miljoniem eiro. Legālās produkcijas deficīts saasinās pieprasījumu pēc kontrabandas precēm, kas jau šobrīd valstij rada ap 70 miljonus eiro zaudējumus gadā neiekasēto nodokļu veidā, norāda J. Stinka.

VID uzsver, ka arī šogad aktīvi turpinās darbu kontrabandas, t. sk. tabakas izstrādājumu kontrabandas apkarošanas darbu. Saskaņā ar oktobrī parakstīto VID un TIRNA sadarbības līgumu šogad plānots uzsākt izmantot TIRNA piedāvāto cigarešu marķēšanas un digitālās izsekojamības sistēmu Latvijā.

Tāpat tiks paplašināti un pilnveidoti jau uzsāktie pasākumu kopumi, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu sekmīgā sadarbība "Tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāns cīņā pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā" ietvaros, sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu valstu muitas un robežapsardzes dienestiem un citi.