close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Mazs ievadiņš labākai izpratnei

Reiz, kādā TV raidījumā, kāda rakstniece izteicās, ka nepastāvot tāda vīriešu vai sieviešu literatūra, jo, kad viņa rakstot, viņa esot bezdzimuma būtne un kā gan bezdzimuma būtne varot radīt kaut ko kādam dzimumam piederīgu. Es šim viedoklim nepievienojos, jo tādā gadījumā nepastāv latviešu, trimdas vai latīņamerikāņu literatūra. Es uzskatu, ka cilvēka identitāti nosakoši faktori (piemēram, tautība, vecums, dzimums) ļoti spēcīgi ietekmē katra radoša indivīda daiļradi. Atļaušos minēt, ka augšminētā replika ataino vidusmēra latviešu dāmītes pārprastu feminismu. Lai ilustrētu rakstnieces izteikumu ambiciozo duracību, sarakstīju normālu jauna latviešu vīrieša stāstu, kuru kāds jau ir lasījis pirms jums.

Čaks Fultons nomazgāja muti un izlēma atpogāt krekla augšējo podziņu. Bija sutīgs vasaras rīts. Tāds tā kā smirdums nāca no puspavērtās mutes un iznācis nonāca degunā. Zobi tika mazgāti ar ''Bolid'' pastu un ilgi.

Čaks Fultons bija bezdarbnieks un neinteliģents lūzeris. Māte mirusi, tēvs pansionātā garīgi slimiem cilvēkiem vilka pēdējās sava nožēlojamā mūža dienas. Fultons darbu nemaz nemeklēja. Viņš mācēja iztikt ar stipendiju, ko viņam kļūdas pēc bija piešķīrusi kāda valsts iestāde. Naudas summa nebija liela, bet cilvēks bez milzīgām prasībām varēja iztikt tīri labi. Ik mēnesi, saņemot čeku, Fultons iegādājās konservētu pārtiku un dažus nocenotus persikus.

Čaks Fultons nesmēķēja un nelietoja vispār nekādas apreibinošas vielas. Vienīgā viņa kaislība bija nosmulētas pornogrāfiskas grāmateles, kuras viņš iegādājās pie veca šādas literatūras pazinēja, bukinista Džeroma Rūda. Fultona plauktā viena blakus otrai rindojās grāmatas ar nosaukumiem ''Jāklis bez galvas'', ''Mulates pēdējā nopūta'', ''Sēklas vērpete uz mana un manas draudzenes vaiga''.

Čaks Fultons tātad bija nomazgājis muti, izlēmis atpogāt krekla augšējo podziņu un iztīrījis sasmirdušo muti. Viņš iezieda matos veclaicīgi smaržojošu matu kopšanas līdzekli un uzsmaidīja savam spoguļattēlam. Spoguļattēls izskatījās sakopts un tas kalpoja par iemeslu Fultonam doties ielās.

Uz ielas bija karsts un Fultons nospļāvās. Viņš bez īpaša ceļamērķa nogāja pāris kvartālus un apjucis konstatēja, ka dzērienu veikala izkārtnes vietā rēgojas uzraksts ''GRĀMATNĪCA''. Čaks nekad nebija bijis īstā grāmatnīcā. Tikai iztālēm viņš bija nolūkojies uz kulturālajiem, koptajiem ļaudīm, kas mēdza apmeklēt līdzīgu iestādījumu T. H. Kanabiola avēnijā, blakus mistera Paipa restorānam. Kaut kas urdīja viņu doties iekšā un savām rokām aptaustīt citu ļautiņu neapgramstītus un neapbružātus grāmatu vākus. Piegājis pie skatloga, Fultons ieskatījās ēnainajās telpās, kā to dara nesteidzīgi garāmgājēji. Tad, brītiņu pamīņājies pie ieejas, devās iekšā nezināmajā svaigo, jauno un tīro grāmatu pasaulē. Telpa bija patīkami vēsa un smaržoja savādi un neierasti. Tādu smaržu Čaks Fultons nekad nebija jutis. Viņš apstaigāja plauktus ar izliktajām grāmatām, maigi, pirkstu galiem glāstot to muguriņas. Viņš staigāja minūtes piecpadsmit kā transā, elpodams cēlo aromātu un apmīļodams katru garām ņirbošo izdevumu.

''Kā varu pakalpot?'' :domu lidojumu iztraucēja rāma un aizsmakusi balss. Tās īpašnieks bija solīdi ģērbts kungs, kurš visu Fultona sajūsmas pilnās lidināšanās laiku bija neuzkrītoši vērojis notiekošo.

''Es... man... Dodiet man kautko nebūt. Kādu grāmatu lūdzu.'' :stostījās Fultons.

''Kuru no visām? -To te ir daudz. Kautko no klasikas vai avangardu?''.

''Es nezinu. Kautko jaunu un svaigu. Tādu, kas labi smaržo.''. ''Tādā gadījumā es jums iesaku šo romānu. Tikko no tipogrāfijas.'' :sacīja solīdais kungs, dodamies pie kases.

Čaks Fultons attapās uz ielas. Viņam nerūpēja izdotā nauda. Sažņaudzis iegādāto dārgumu plaukstā, viņš ātrā solī devās mājup. Saule karsēja vēl nežēlīgāk kā iepriekš, piere norasoja sīkām sviedru lāsītēm, bet Čaks nenieka no tā visa nemanīja. Satraukums un drudžains prieks pārņēma viņu, verot sava dzīvokļa durvis. Parasti, iegādājot grāmatu, Čaks Fultons pārnācis mājās pagatavoja sev kādu nebūt ēdmaņu un tikai pēc ieturēšanās devās uz gultu, kur, ērti atlaidies, atšķīra uz labu laimi kādu no lapaspusēm, lai, atpogājis bikšu priekšu, vienlaicīgi nodotos pašapmierināšanās priekiem un baudītu kopošanās, drātēšanās un jāšanās aprakstus. Šoreiz viss notika citādāk. Aizslēdzis durvis, viņš atkrita guļvietā, kur nekavējoties atplēsa grāmatas iesaiņojumu. Kad tas bija paveikts, viņš ieelpoja apdrukātā papīra lapu smaržu. Un tūlīt pat ejakulēja. -Biksēs. Fultons aizmiga apskāvis iegādāto dārgumu, vēl miegā tīksminādamies par jauko aromātu.

Čaks Fultons pamodās naktī. Viņš iededza gaismu un palūkojās visapkārt. Gultā mētājās grāmatele tumši sarkanā iesējumā. Čaks pēkšņi attapās, ka nav no tās izlasījis ne nieka. Pat ne nosaukumu. Viņš satvēra grāmatu savās piesvīdušajās plaukstās un uz vāka ieraudzīja burtus GUNDEGA ''Nekas nekad man netecēs''.

Visu nakti Fultons pavadīja lasot jauniegūto grāmatu. Tā bija pirmā viņa lasītā literatūra bez klaji pornogrāfiska satura. Neraugoties uz to, Čaks aiz sena ieraduma, paralēli lasīšanai, ritmiski ļurināja savu priekšādiņu. No romāna viņš, protams, nenieka nesaprata, toties sēkla tonakt noplūda trīspadsmit reizes. Tas bija jauns rekords. Pat ''Tiflisas kurpnieka dēls'', pati neķītrākā grāmatele ko Fultons bija lasījis, lika ejakulēt vien deviņreiz.

Līdz ar gaismas svīdumu logā pie Fultona nonāca pārgurums un apjausma par lasītās literatūras unikalitāti. Nekad nepiedzīvots emocionāls pārdzīvojums bija pieveicis šo necilo cilvēku ar veclaicīgi smaržojošo matu kopšanas līdzekli izspūrušajos matos. Čaks gulēja gultā sapņainām acīm lūkojoties griestos, apjucis un spermas lāsieniem notecējis. Viņam arī sagribējās radīt. Radīt kaut ko tik satriecošu kā nupat atšifrētais burtu jūklis. Pēc ilgāka mirkļa viņš satvēra grāmatu, lai novietotu to goda vietā starp pārējām rakstītā vārda pērlēm. Taču negaidīti no sarkanā sējuma izkrita lapiņa, apdrukāta cipariem un burtiem. Fultons nolika grāmatu plauktā un pacēla uz grīdas guļošo papīra gabaliņu. Uz tā bija rakstīts GUNDEGA, zemāk sekoja daudzciparu skaitlis un vēl zemāk sīkā drukā iespiests paziņojums: Šī ir maksas līnija, tāpēc, zvanot pa to, nebrīnieties, ja, saņemot telefona rēķinu, jūsu izdevumi izrādīsies lielāki par plānotajiem. Čaks Fultons saprata, ka pavisam noteikti vēlas dzirdēt tā cilvēka balsi, kura garadarbs izsaucis tādu garīgo pacēlumu. Tādēļ, nospļāvies par gaidāmo rēķinu, viņš sastādīja iepriekšminēto daudzciparu skaitli ar tālruņa aparāta taustiņu palīdzību. Pēc vairākiem gariem pīkstieniem klausulē atskanēja nenosakāma dzimuma balss. ''Hallo!'':tā uzsauca Fultonam.

''Labrīt.'' :viņš sacīja.
''Labvakar.''.
''Es gribēju zināt...''.
''Nu, nu.''.
''Kā jums izdodas uzrakstīt tik lieliskus darbus? Kāds ir jūsu noslēpums?''.
''Tu tiešām vēlies to zināt?''.
''Jā. Jo redziet, es, izlasījis jūsu grāmatu, arī esmu nolēmis pievērsties literatūrai. Nu, tas ir, rakstīt. Redz, es, man ļoti patīk tas jūsu stils un es ļoti gribu zināt kā kauko šitik labu dabūt gatavu. ''.
''Kādu grāmatu tad tu lasīji?''.
''Uz tās bija rakstīts GUNDEGA ''Nekas nekad man netecēs''.''. ''Tā ir pati labākā grāmata pasaulē. Jo tā ir rakstīta pēc manis izstrādātās unikālās metodikas.''.
''Jā, un tas būtu.''.
''Rakstot, es pilnīgi distancējos no ģenitālijām. Es kļūstu par absolūtu bezdzimuma būtni. Tas palīdz man labāk izprast lietu patieso dabu un iedziļināties problēmu būtības dzīlēs. Tādēļ, ja vēlies sasniegt tās pašas literatūras virsotnes, kurās jau sen kā atrodos es, seko manam padomam -distancējies no ģenitālijām.''.
''Ui. Nu lielais paldies jums par šito palīdzēšanu. Es tikai vienu vēl gribētu zināt.''.
''Nu, šauj vaļā.''.
''Kas jūs esat pēc dzimuma? Jo vārds jums ir tā kā sievietei vairāk, bet pēc balss vairāk tā kā vīrišķis jūs man šķietat.''.
''Man nav dzimuma.''.
''Tas ir kā, nav dzimuma? Visiem ir, bet jums nav?''.
''Es jau sacīju, ka no savām ģenitālijām pilnībā distancējos.''.
''Tas ir, kad rakstat.''.
''Nē, arī vispār. -Literatūra ir visa mana dzīve un es nevaru atļauties vaļību kaut uz mirkli palūkoties no kāda dzimuma pozīcijas. Tādēļ, jau labi sen, ar TV veikalā nopērkamā mājas ķirurga komplekta palīdzību es atdalīju sevi no dzimumorgāniem un tādēļ šobrīd nevaru sevi identificēt kā vīrišķu vai sievišķu būtni. Kā apliecinājumu tam, tu pa pastu, kopā ar rēķinu, saņemsi gabaliņu iepriekšminēto audu, kas tev noderēs kā talismans, literāro gaitu uzsākšanai. Punkts un visu labu.''.

''Eu, nemetiet nost...'' :iesaucās Fultons. Taču bija par vēlu, jo tālrunis jau atskaņoja īsus sasteigtus pīkstienus.

Drīz pēc šīs sarunas Čaks Fultons aizmiga vannā. Viņš pamodās pēc pāris stundām, kad ielietais ūdens bija pilnībā atdzisis. Galvā domas nevis plūstoši mainīja viena otru, bet gan dunēja vienmuļā dunā. Fultons mēģināja izkāpt no aukstās tvertnes ar ūdeni, kurā atradās, taču kautkā neveikli pārvēlās pāri tās malai un sasita galvu. Noslaucījies vidēji netīrā frotē dvielī, viņš uzvilka halātu un nolēma ķerties pie rakstīšanas. Uz galda mētājās burtnīca ar ķēmīgiem zīmējumiem, ko Čaks pirms nedēļas bija pacēlis uz ielas. Viņš atšķīra tajā kādu nepieķēpātu vietu un satvēris pildspalvu centās iedomāties kautko nebūt uzrakstāmu. Taču galvā šaudījās un dunēja vien ainas no sasodītajām pornogrāmatelēm. Lai vai kā Fultons pūlējās izdomāt ko nebūt oriģinālu, viss atdūrās pret jēlajām ainiņām, kuras visas likās kautkur lasītas. Tā viņš sēdēja stundu pēc stundas, nonākdams aizvien lielākā izmisumā, līdz pēkšņi nāca apjausma, ka viņš nav sekojis viedajam padomam, kuru pirms vienpadsmit stundām un trīsdesmitseptiņām minūtēm sniedza Gundega.

Čakam Fultonam nepiederēja TV veikalā pasūtināmais mājas ķirurga komplektiņš, taču viņš izlēma, ka pratīs to lietiņu nodarīt arī ar parastu virtuves nazi. Pulksten deviņpadsmitos un vienpadsmit minūtēs Fultona kaimiņus pārsteidza spēcīgs un izmisīgs kliedziens, kurš ilga apmēram pusminūti un pamazām pārvērtās slāpētos kunkstos, kuri savukārt apklusa vispār.

Kāds, protams, izsauca policiju. Un pēc ceturdaļstundas kārtības sargi jau klauvēja pie Čaka Fultona durvīm. Tā kā durvis neviens neatvēra, tika sasaukti spēcīgi vīri, kas tās izgāza. Vannas istabā uz grīdas gulēja Fultons. Visapkārt viņa ķermenim bija iztecējušas un izsmērētas asinis, kas turpināja plūst, pēc visa spriežot, kautkur no vēdera lejasdaļas. Čaks tika hospitalizēts un dzīvoklis aizzīmogots. Divas dienas vēlāk pie aizzīmogotajām durvīm ieradās kurjers ar vakumpakā iesaiņotu tādu kā gaļas pikucīti. Viņš saprata, ka adresāts atrodas beztermiņa prombūtnē un izspriedis, ka gaļa tikpat sabojāsies, izbaroja to turpat klaiņojošam sunim.

Piecas nedēļas vēlāk, apgabala psihiatriskās slimnīcas ārstējošais personāls grozīja vien galvas, kad Čaks Fultons stāstija par savas rīcības motivāciju, jo viņi visi, protams, bija normāli cilvēki un normāliem cilvēkiem nav ne jausmas par to, kas ir Gundega.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form