"Nekas nav mūžīgs," stāv rakstīts gaisīgo vārdu uztvērējā,

Un, lai gan tā ir patiesība, es atkal vāros savā sulā

Pie nedzīva ekrāna, kas veido kaut kādus dzīvus un neredzamus tēlus

virtuālas pasaules dimensijā.

Šie jau top tagad tepat un ik mirkli kāds aizskrien,

Un pēc dienas es viņu jau būšu aizmirsis.


Tie ierodas tur, kur vinjiem nav īstas vietas,

Tie klauvējas tur, kur tiem uzsmaidīs aiz līdzjūtības

Kā bezpajumtniekiem, kas turas pie cerības.

Tie manas spēles varoņi, kas mirst bez nožēlas

Pēc godam izpildītas misijas.


"Visām labām lietām reiz pienāk gals,"

Es nomainu sveicienu uztvērējā,

Varbūt nedaudz par vēlu, bet tomēr-

Tagad šis jau ir citāds rīts, jau kādu laiku tā kā gaidīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!