close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Eņģeļu skumju mākoņi
Aizsedza sauli,
Pilni mirdzošām lāsēm,
Tie savilkās uz lietu.

Es biju vēl nekritušā lāsē
Un spēlējos
Ar krāsām, ko radīja saulesstari.
Viss, ko dievišķās acis bija skatījušas,
Visas pasaules krāsas
Bija manās rokās,
Es nevēlējos atgriezties.

Dievišķo asaru lietus lāsē
Es mēroju ceļu lejā tumsā,
Krāsas zuda,
Atmiņas par tām ir viss,
Kas palika.

Es ietinos naktī un miglā,
Tad stāstīju mēnessgaismai
Par krāsām un varavīksni,
Kuras tā nekad nav pazinusi.
Tā dāvāja man savus sapņus,
Gaismu un mieru,
Es aizmigu mūžīgā miegā
Ar sapni
Par nebeidzamu kritienu tumsā.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form