Eņģeļu skumju mākoņi

Aizsedza sauli,

Pilni mirdzošām lāsēm,

Tie savilkās uz lietu.


Es biju vēl nekritušā lāsē

Un spēlējos

Ar krāsām, ko radīja saulesstari.

Viss, ko dievišķās acis bija skatījušas,

Visas pasaules krāsas

Bija manās rokās,

Es nevēlējos atgriezties.


Dievišķo asaru lietus lāsē

Es mēroju ceļu lejā tumsā,

Krāsas zuda,

Atmiņas par tām ir viss,

Kas palika.


Es ietinos naktī un miglā,

Tad stāstīju mēnessgaismai

Par krāsām un varavīksni,

Kuras tā nekad nav pazinusi.

Tā dāvāja man savus sapņus,

Gaismu un mieru,

Es aizmigu mūžīgā miegā

Ar sapni

Par nebeidzamu kritienu tumsā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit