Dabas parkam "Daugavas loki" nacionālā parka statuss varētu tikt piešķirts ne agrāk kā nākamajā gadā, informēja dabas parka direktors Jānis Silovs.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad tūristu interese par dabas parku ir diezgan liela. Uz "Daugavas lokiem" iedzīvotāji dodoties gan individuāli, gan organizētās ekskursijās. Nereti viesi šeit esot arī ārzemju tūristi.

Dabas parka direktors paskaidroja, ka šogad "Daugavas lokos" netiek plānots ierīkot jaunus apskates objektus. Galvenā uzmanība tikšot veltīta jau esošo objektu sakopšanai.

Tikšanās laikā ar vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS) Augšdaugavas pašvaldību vadītāji pauduši atbalstu nacionālā dabas parka izveidei savās teritorijās Daugavas krastos. Jaunveidojamais dabas parks kopā ar Rāznas dabas parku perspektīvā varētu veidot no divām daļām sastāvošu Latgales nacionālo dabas parku.

Tā kā pašvaldības principiāli atbalstījušas Augšdaugavas dabas parka izveidi, Vides ministrija apņēmusies dažu tuvāko gadu laikā izstrādāt minētajai teritorijai dabas aizsardzības plānu. Minētā dokumenta izstrāde varētu izmaksāt ne mazāk kā 700 000 latu, tai skaitā pašvaldības līdzfinansējums - līdz 175 000 latu.

Paredzams, ka dabas aizsardzības plāna izstrāde pavērs pašvaldībām jaunas iespējas Eiropas Savienības fondu līdzekļu un valsts investīciju piesaitei. Paredzams, ka dabas parka izveide neradīs iedzīvotājiem nekādus jaunus ierobežojumus.

Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu ir ļoti nozīmīgs dabas un kultūrvēstures reģions. Šeit upe met astoņus milzīgus līkumus. Gar tās krastiem var saskaitīt ne mazāk kā 260 gravas un ir uzskaitīti apmēram 1800 avoti. Lielākie krastu atsegumi sasniedz 40 metru augstumu - tās ir Ververu un Slutišķu kraujas.

Daugavas ielejā dominē sauseņu meži. Te reģistrēti 79% no Daugavas ielejā sastopamo augu sugu skaita, tai skaitā 189 aizsargājamās sugas. Dažu sugu atradnes ir tikai šajā teritorijā. Konstatētas 303 cepurīšu sēņu, 1224 vaboļu, 139 putnu, 39 zīdītāju, 22 zivju sugas. Uzskaitītas 50 no 79 Latvijas sauszemes gliemežu sugām.

Šajā parkā ir liela arheoloģisko pieminekļu koncentrācija - vairāk nekā 80 pieminekļu - apmetnes, apbedījumu vietas un citi, kas raksturo laika posmu no bronzas laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem.

Lai saglabātu unikālo dabas teritoriju - Daugavas augšteces senleju ar visām ainavas īpatnībām, vērtīgiem dabas kompleksiem, kultūras un vēstures pieminekļiem, kā arī lai likvidētu Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības gaitā dabai nodarītos postījumus, bijušās Latvijas PSR Ministru padome 1990.gada 8.februārī nolēma izveidot Daugavpils un Krāslavas rajonā īpaši aizsargājamos dabas objektus - Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apgabalu un dabas parku "Daugavas loki".

Rāznas dabas parks pēc teritorijas ir otrā lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Tas aizņem 59 615 hektārus lielu platību.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form