11.novembrī Daugavpils gaļas paviljonā tirgū "Ditton Nams" notika mītiņš, kurā piedalījās sašutušie tirgotāji. Viņu neapmierinātību bija izraisījušas nebeidzamās pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru pārbaudes un augstā nomas maksa. Ar savām pretenzijām pārdevēji vērsās pie tirgus vadības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs šurp atnācām ne jau no labas dzīves"

Tirgotāju pacietības mērs beidzot bija pilns - Lāčplēša dienā, svētkos, ko svin visā Latvijā, tirgū ar pārbaudi ieradās pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, turklāt kopā ar ekonomiskās policijas darbiniekiem.

Vēstulē tirgus administrācijai tirgotāji ziņo:

"Mēs, gaļas paviljona tirgotāji, pašlaik tik tikko spējam savilkt galus. Agrāk nomas maksa bija 2 lati 70 santīmi par vienu kvadrātmetru, bet tagad -- 5 lati, turklāt papildus maksājam par elektroenerģiju. Mēs esam atnākuši uz tirgu ne jau no labas dzīves, arī mums ir ģimenes. Gaļas piegādei uz tirgu tagad nepieciešamas speciālas mašīnas, kuras maksā 10 000 latu. Zemniekiem, kuri gadā pārdod 1-2 kautķermeņus, tas nav izdevīgi.

Daugavpils rajonā cita pēc citas tiek slēgtas kautuves, jo tās it kā neatbilst Eiropas standartam. Mēs taču gaļu nepārdodam Eiropai, bet saviem iedzīvotājiem. Mūsu vitrīnas un izciršanas cehs ir pat labāks nekā Eiropā. Kamēr blakus nebija supermārketa, vēl bija ciešami. Veterināru mērķis ir tirgus slēgšana, viņi grib dot pilnu vaļu lietuviešiem, kuri spēj daudz maksāt, lai viņu bizness plauktu. Vispirms iznīcināja lauksaimniecību, bet tagad ķērušies pie lopkopības. Lūk, fakts: zemniekam, kurš uz tirgu bija atvedis aitas, ekonomiskā policija atņēma gaļu un vēl uzlika sodu. Vai tad drīkst sodīt divreiz? Ja nerīkosieties, mēs vērsīsimies valsts līmeņa iestādēs vai arī Cilvēktiesību birojā."

Diemžēl, šajā vēstulē vairāk emociju, nevis konkrētu faktu. Turklāt tā ir anonīma.

"Mēs neprasām neko pārdabisku"

Situāciju komentēja "Ditton Nams" gaļas paviljonā notiekošo "nelaimju vaininieks" Daugavpils pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Antons Lazdāns. Viņš atzina, ka pārbaude tirgus gaļas paviljonā notika.

"Prasība, lai gaļa uz tirgu tiktu piegādāta speciālā transportā, nav mūsu iegriba, bet likumā noteikta norma," atgādināja Lazdāns. "Produkcijas pārvadāšanā jāievēro sanitārās normas, jābūt pavaddokumentiem. Nevienam nav noslēpums, ka uzpircēji bieži ignorē šīs prasības, tātad -- iespējami dažādi pārkāpumi, tāpēc mums ir jāveic kontrole un tie jānovērš. Inspektoriem savu profesionālo pienākumu ietvaros jāseko, lai pārdodamā produkcija būtu kvalitatīva, jo no tā ir atkarīga cilvēka veselība."

Jāsaprot, ka ir pagājuši laiki, kad gaļu pārdeva tieši no galdiem. Ar pretenzijām jāvēršas nevis pie Veterinārā dienesta, bet pie likumdevējiem, skaidroja Lazdāns, piebilstot, ka dienests neprasot neko pārdabisku.

Savukārt par daudz pieminētajām kautuvēm viņš teica, ka likvidētas tikai tās, kuras neatbilda sanitārajām normām, bet kautuves, kurās veikta rekonstrukcija, darbojas.

Kā dadzis supermārketu acī

Pēc svētkiem gaļas paviljons strādāja agrākajā režīmā un nekas neliecināja par nesenajām kaislībām: izcirtēji cirta gaļu, pārdevēji pakalpīgi piedāvāja svaigo preci nedaudzajiem pircējiem, bet tie rūpīgi novērtēja gaļas produkciju. Sarunā ar pārdevējiem noskaidrojās, ka gandrīz visi strādā jau vairākus gadus, ļoti labi pārzina sava biznesa konjunktūru un smalkumus: "Tāpēc, neskatoties uz visām problēmām, pagaidām turamies. Jauniņais mūsu darbā ļoti ātri izputēs."

Daži pārdevēji veterināro inspektoru prasības uzskata par gluži pamatotām; kāds uzskata, ka nav nekādas starpības, ar kādu mazgāšanas līdzekli mazgā vitrīnas un kādā galvassegā stāv aiz letes. Pārdevēja ar desmit gadu darba stāžu teica: "Par nelielu vitrīnu es maksāju 6 latus 25 santīmus. Mēnesī sanāk 165 lati un vēl 10 lati par elektroenerģiju. Man tā ir ļoti liela nauda. Izdzīvojam ar grūtībām. Ko no mums vajag inspektoriem? Rokas mazgājam, gaļu, kur pagadās, nemētājam, - viss ir tīrs, sterils, iesaiņots, izciršana ir centralizēta. Dod Dievs, lai tā būtu veikalā."

Cits pārdevējs situāciju komentēja šādi: "Mēs esam kā dadzis supermārketu acī. Tā ir politika. Bet piesieties var jebkam. Mēs par savām problēmām runājam, jo, tāpat kā visi, gribam izdzīvot."

Antons Lazdāns uzskata, ka vienīgie trauksmes cēlēji ir uzpircēji. Skaidrs, ka pārbaude izraisīja dažu personu sašutumu. Domāju, ka zemniekiem, kuri audzē lopus, pašiem jābrauc uz tirgu un jāpārdod gaļa.

Kāds zemnieks domāja tieši tāpat. Tāpēc, nokāvis divus aunus un teļu, atbrauca uz Daugavpils tirgu pārdot gaļu. Domāja - pārbaudīs gaļu tieši tirgū, tāpat kā kādreiz, izsniegs priekšautu, svarus un - tirgojies, cik tīk. Taču, tā kā zemniekam nebija vajadzīgo izziņu un atļauju, visu gaļu ātri konfiscēja un apraka. Turklāt vēl uzlika sodu 50 latu apmērā. Lai būtu mācība...

Starp citu, Lazdāns teica, ka līdz visu Eiropā noteikto pārtikas un veterināro normatīvu ieviešanai Latvijā vēl tālu. Pašreizējie normatīvi ir tikai pārejas periods. Vai ar Eiropas normatīviem tiks galā Latgales zemnieki?

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form