'de facto': iedzīvotāji pārmaksā par apkuri; pašvaldības naudu atpakaļ nedod
Foto: F64

Divās Latvijas pašvaldībās – Līgatnē un Jūrmalā - konstatēts, ka iedzīvotāji par apkuri pārmaksājuši, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto". Taču tā vietā, lai Līgatnes novada pašvaldības un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas meklētu veidus, kā cilvēkiem zaudējumus atlīdzināt, viņi dara pretējo.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savulaik SIA ,,Jūrmalas siltums" (iepriekš - "Jūrmalas pilsētas siltumtīkli") Finanšu ministrijai palika parādā 1 695 385,46 LVL par piegādāto, bet neapmaksāto dabas gāzi. 2005.gadā toreiz vēl Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators siltumenerģijas tarifā iekļāva daļu parāda summas. Tādā veidā iedzīvotāji nepamatoti maksāja par apkuri dārgāk. Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienības vadītāja Silvija Vīksniņa "de facto" neslēpj sašutumu: "Kas tas ir cits, ja ne zādzība? Tagad mums jāizdomā, kā viņi juridiski korekti atdos mums nozagto naudu."

Jūrmalas domes juristi aprēķinājuši, ka pārmaksa mēnesī varētu būt bijusi LVL 0,03 par kvadrātmetru vai vairāki lati par dzīvokli. Taču Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu rīcība liek domāt, ka iedzīvotāji naudu neatgūs. Tas tādēļ, ka tiesības pieprasīt zaudējumu beigušās 2010. gada 31. oktobrī. Amatpersonas atsaucas uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka "privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas".

Lieki piebilst, ka cilvēki tobrīd vēl nezināja, ka viņiem noteikts paaugstinātais tarifs. Pretlikumīgā rīcība atklājās vien vēlāk. Jūrmalas pilsētas domes pārstāvis Reinholds Pelše skaidro, ka "visi šie iesniegumi ir noraidāmi pēc būtības".

Līdzīga situācija radusies arī Līgatnes novadā. Valsts Kontroles revīzijā konstatēts, ka Līgatnes novada pašvaldība siltumenerģijas tarifu aprēķinos iekļāvusi nepamatotus izdevumus, piemēram, grāmatvedes un juriskonsulta algas, tāpat maksu par dažādiem remontiem. Turklāt pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība – devusi atlaidi apsaimniekotājam, ar kuru līgatnieši norēķinājušies par apkuri. Tā rezultātā arī pašvaldība nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā 18 tūkstošu latu apmērā. Vietējie iedzīvotāji "de facto" to sauc par ,,naudas atmazgāšanas shēmu". Tikmēr Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ("Vienotība") pat neslēpj, ka iedzīvotāji, visticamāk, naudu neatgūs: ,,Valsts Kontroles revīzijas atzinumā nav minēts ieteikums, ka kaut kas būtu jāatmaksā."

Līgatnes piemērs pievērsis uzmanību vēl kādai problēmai valstī. Tās pašvaldības, kuras pašas nodrošina siltumapgādi apkārtnes mājām, neviens neregulē. Ja iedzīvotāji paši aktīvi neinteresējas par to, no kā sastāv siltumenerģijas tarifs, viņi pat neuzzina, ka kāds viņus apkrāpis. Iespējams, šāda situācijā ir arī citos novados. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nosaka tarifus vien pašvaldību kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmumiem. Taču ne SPRK, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ne Ekonomikas ministrijai nav datu par to, cik Latvijā ir tādu pašvaldību, kuras pēc saviem kritērijiem nosaka maksu, kādu par apkuri jāmaksā viņu iedzīvotājiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form