Kuldīga kļūdījusies vairāku iepirkumu organizēšanā un gandrīz miljons latu lieli izdevumi tai būs jāsedz no budžeta, nevis, kā pilsēta iepriekšplānojusi, no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Apjomīgas korekcijas Eiropas fondu finansējuma izmaksā pārkāpumu dēļ piemērotas arī Jēkabpils un Talsu pašvaldībām. Ņemot vērā, ka jau salīdzinoši drīz šis Eiropas fondu plānošanas periods būs jānoslēdz, pašvaldību rīcībai ar finanšu resursiem paredzēts pievērst lielāku uzmanību, atzīmē raidījums.
ES fondu uzraugu apkopotie dati liecina, ka Kuldīga uz citu pašvaldību fona izceļas tieši ar regulāriem pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā. Bet pašā Kuldīgā vainīgos neviens negrasās meklēt, jo viņuprāt galvenais mērķis ir sasniegts un Kuldīga kļuvusi skaistāka, atzīmē raidījums, kā vienu no projektiem, kurā pieņemts lēmums par izmaksājamā atbalsta apjoma samazināšanu minot Piltenes un Liepājas ielu, kā arī pilsētas laukuma rekonstrukciju. Šajā projektā teorētiski vajadzēja saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu, taču šā gada pavasarī pieņemtais lēmums fondu atbalstu samazināja par 25% jeb 438 000 latu.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa raidījumam atzinusi: šis lēmums nebija pamatots un būtu vajadzējis to apstrīdēt. Tomēr, tā kā atrasta iespēja Eiropas atbalstu pārdalīt atkal uz jaunu projektu, tiesāšanās nav notikusi.
Šis un vairāki citi Kuldīgas pašvaldības iepirkumi jau iepriekš bija ieinteresējuši arī Valsts kontroli. Tā revīzijas ietvaros bija vēlreiz izvērtējusi būvkompāniju piedāvājumus pēc tiem pašiem pašvaldības noteiktajiem kritērijiem. Revidenti secināja, ka konkursā būtu jāuzvar pilnīgi citam pretendentam, kura piedāvājums turklāt bija par 130 000 latu lētāks. Kuldīgas domes priekšsēdētāja pārkāpumus noliedz, uzsver, ka iepirkumu procedūras ir pārlieku sarežģītas un iepirkumu speciālistu skaits - ierobežots.
Tāpat raidījums min, ka cerēto atbalsta apjomu no fondu līdzekļiem Kuldīga nav saņēmusi arī, īstenojot Sinagogas pārbūvi par bibliotēku. Šeit neatbilstības aprēķinātas 350 000 latu apmērā. Šo finanšu sankciju iemesls - celtniecības darbi uzticēti kompānijai, kurai bijis nodokļu maksājumu kavējumi.
Raidījums vēsta, ka Kuldīgas domes priekšsēdētāja par papildu slogu budžetam neuztraucas un arī vainīgos negrasās meklēt, jo viņasprāt ir svarīgi, ka pilsēta kļuvusi skaistāka, savukārt Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka Kuldīga starp pašvaldībām ir viena no riskantajām zonām, ne tikai Eiropas fondu projektos, bet arī citos ārvalstu finanšu instrumentu projektos un šim novadam ir vislielākie neatbilstību apjomi.
"Šie gadījumi nav kļūdas, bet vairākkārt esam konstatējuši, ka ir sistemātiski iepirkumu normu pārkāpumi, kas būtu novēršami iepriekšējos posmos. Mūsuprāt, vai nu tā ir projektu vadītāju problēma, kas ir arī pašvaldības vadītāja problēma, neanalizējot situāciju, kāda tā ir gadu garumā, jo gan iepriekšējā plānošanas periodā periodā, gan šajā tieši Kuldīga ir izcēlusies ar vislielāko apjomu," tā raidījumam atzinusi Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne.
Tā kā atsevišķām pašvaldībām no pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā nepalīdz izvairīties ne apmācības, ne augošie budžeta izdevumi, Finanšu ministrija apsver, vai nākotnē neieviest mehānismu, kas regulāru kļūdu gadījumā samazina tām kopumā pieejamo Eiropas fondu apjomu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
