Es eju pa ielu Veikali visapkārt Ir ciet Sniegs Guļ baltajā pilsētā Kā tava āda palagos No rīta Vajag tikai Vēl lielāku mugursomu Kurā varētu daudz ielikt Ne jau sniegu Bet veikala preces No izpārdošanas Kafejnīcas smaržo Stikli ir tīri Nomazgāti Laikam šorīt Es eju pa ielu Lai pateiktu tev kādreiz Ielas ir skaistas Un es atnācu laikā Uz izpārdošanu Skaists ir asfalts Nomīdītais Sētniekam Liels paldies par zemes notīrīšanu Viņa lāpsta Saules apspīdētais metāls Baltiem zobiem platā smaidā Sniegu grauž Nekur nav jāsteidzas Es jau esmu te Un eju pa ielu Izdzērusi pāris krūzīšu melnas kafijas no rīta Paskaties visapkārt Kā dzīvojamās mājas Un nepabeigtie grausti Elpo Un bāri aizslēgtie Vēl miegainie un bēdīgie Tev garām slīd Varbūt ka es naudu atradīšu Tā reizēm uz ielas gadās Man nepieder tavas acis Bet gan tavs mētelis Es neatradīšu vijolītes sniegā Ir tāds vārds Nekad Ck skaisti laternas nodziest Es aizmirsu Izslēgt vannasistabā elektrību Es iedomājos kā būtu Pieskarties laternas kailajam metāla stabam Ar lūpām Un es to izdarīju Vajag darīt Nevis domāt Šorīt Arī ar to var pateikt mīlestība Mīlestība nekur nav pazudusi Bet ir nedroša Sataustāma Pavisam materiāla Kā plīstošs diegs mana mēteļa vīlē...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit