Es eju pa ielu

Veikali visapkārt

Ir ciet

Sniegs

Guļ baltajā pilsētā

Kā tava āda palagos

No rīta

Vajag tikai

Vēl lielāku mugursomu

Kurā varētu daudz ielikt

Ne jau sniegu

Bet veikala preces

No izpārdošanas


Kafejnīcas smaržo

Stikli ir tīri

Nomazgāti

Laikam šorīt

Es eju pa ielu

Lai pateiktu tev kādreiz

Ielas ir skaistas

Un es atnācu laikā

Uz izpārdošanu


Skaists ir asfalts

Nomīdītais

Sētniekam

Liels paldies par zemes notīrīšanu

Viņa lāpsta

Saules apspīdētais metāls

Baltiem zobiem platā smaidā

Sniegu grauž


Nekur nav jāsteidzas

Es jau esmu te

Un eju pa ielu

Izdzērusi pāris krūzīšu melnas kafijas no rīta


Paskaties visapkārt

Kā dzīvojamās mājas

Un nepabeigtie grausti

Elpo

Un bāri aizslēgtie

Vēl miegainie un bēdīgie

Tev garām slīd


Varbūt ka es naudu atradīšu

Tā reizēm uz ielas gadās

Man nepieder tavas acis

Bet gan tavs mētelis

Es neatradīšu vijolītes sniegā

Ir tāds vārds

Nekad


Ck skaisti laternas nodziest

Es aizmirsu

Izslēgt vannasistabā elektrību

Es iedomājos kā būtu

Pieskarties laternas kailajam metāla stabam

Ar lūpām

Un es to izdarīju


Vajag darīt

Nevis domāt

Šorīt


Arī ar to var pateikt mīlestība

Mīlestība nekur nav pazudusi

Bet ir nedroša

Sataustāma

Pavisam materiāla

Kā plīstošs diegs mana mēteļa vīlē...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!