Kādā intervijā teicāt, ka politikā nācāt, lai kaut ko mainītu uz labo pusi. Kas uz labo pusi būtu jāmaina iekšlietu jomā?
Pirmkārt, lai šī sfēra un, piemēram, Valsts policijas darbs, būtu prestižs. Redzu to, ka ir jāveic virkne pasākumu, lai šo darbu padarītu efektīvāku. Manuprāt, pēdējos gados iekšlietu sistēma kopumā, samazinot finansējumu, tika padarīta vājāka, kas sasniedza robežu, kurā turpmākais samazinājums varētu izraisīt problēmas, kas saistītas ar drošību valstī kopumā. Uzskatot, ka man ir pietiekami liela pieredze, saskatīju šo brīdi kā piemērotu, lai liktu savas zināšanas lietā.
Pēc notikumiem Jēkabpilī bijusī ministre Mūrniece sacīja, ka uzticība policijai ir tuvu nullei. Kas uz šo brīdi jau ir izdarīts, lai situāciju labotu un ko Jūs vēl darīsiet? Algas mazināja arī citās nozarēs, bet tas nenozīmē nelikumīgas darbības.
Es apzinos, ka kopumā valstī un ne tikai policistiem un sistēmā strādājošajiem atalgojums nav pienācīgā līmenī, lai varētu apmierināt savas visiem saprotamās vajadzības. Tai pašā laikā policists ir tas cilvēks un tā amatpersona, kuru cilvēks satiek brīdī, kad skarta viņa drošība un ļoti vitālas intereses - dzīvība, veselība. Tas ir cilvēks, kurš ikdienā saskaras ar lielu negatīvismu, riskiem, tāpēc, manuprāt, atalgojumam ir jābūt tādam, lai ģimenei vismaz nav maznodrošināto statuss. Precīzas informācijas man nav, bet apmēram 300 policistu ģimenēm ir maznodrošināto statuss. Tai pašā laikā tas nav vienīgais: manā pārliecībā policists - tas ir dzīves aicinājums, dzīvesveids. Pildot šos pienākumus, nevar būt mērķis kļūt turīgam.
Janvāra notikumi nopietni iedragāja policistu darba prestižu. Taču tad uzreiz tika veikta ārpuskārtas atestācija, notika rotācija, tika pievērsta uzmanība policistu otrajiem darbiem. Manā skatījumā svarīgi, ka tas, kas izvērtē [policistu darbu] ir tiešais priekšnieks, kurš ikdienā strādā ar šo policistu. Ir ieviesta atgriezeniskā saite, tiek prasīti raksturojumi arī no priekšnieka, un katrs individuāls gadījums tiek izvērtēts. Tāpēc mēs ceram, ka turpmāk šādas traģēdijas neatkārtosies.
Tajā pašā laikā nesen viens no Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniekiem Viktors Montiks tika aizturēts par iespējamu kontrabandas piesegšanu.
Es tomēr gribētu uzstāt, ka tā nav sistēma! Tie ir atsevišķi gadījumi. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo pateikt, ka policists nav daļa no sabiedrības, tas ir....nesaraujami saistīts ar sabiedrību.
Katrā ziņā nopietni pret tiem vērsīšos manas kompetences līmeni, sekošu tam, lai katrs gadījums tiktu izvērtēts. Jādara viss, lai šādi gadījumi samazinātos un neatkārtotos, bet no tā laikam simtprocentīgi izvairīties nevar, tas būtu populistisks solījums, kuru es nevarētu īstenot, tāpēc es to nesolu. Taču mēs nekādā veidā nemēģināsim to piesegt.
Cik lielai vajadzētu būt policista algai, lai nebūtu kārdinājuma uz nelikumībām?
Policistam būtu jābūt vidējai algai atbilstošai algai valsts sektorā.
Piemēram, 2007.gadā policijai bija lielākais pieaugums atalgojumā, bet tad, krīzei iestājoties, 2009.gads līdz ar finansējuma samazinājumu atalgojumam atnesa vairākus negatīvus gadījumus, kad tika atklāta policistu ļaunprātīga rīcība. Tāpēc nevar teikt, kas tas [atalgojums] ir atrauts.
Pierasts, ka parasti iekšlietu ministri runā par zemajām policistu algām, bet kā ir ar, piemēram, ugunsdzēsējiem, robežsargiem? Vai ar viņu atalgojumiem viss ir kārtībā?
Nē, nebūt nē! Ja mēs runājam par dienestiem, tad nepiekrītu tam, ka runāju tikai par policiju, ka mani neinteresē robežsargi, ugunsdzēsēji, ka viņiem viss ir labi. Tā, protams, nav! Algas nedaudz korelē, bet vidējā policista alga ir nedaudz zemāka kā robežsarga. Bet vidējais rādītājs - par 500 latiem nevaram runāt. Visiem trim dienestiem ir vēlams lielāks atalgojums.
Gan prokuratūra, gan tiesas ir dzirdētas sūdzamies par slikti sagatavotām lietām par ekonomiskajiem noziegumiem. Vai piekrītat, ka šādus noziegumus policijā slikti izmeklē?
Arī es esmu dzirdējis [šādas runas]. Teikt, ka mums ir spīdoša situācija ar kvalifikāciju, mēs nevaram. Tai pat laikā pateikt, ka policija nav spējīga izmeklēt ekonomiska rakstura noziegumus, tam es arī nepiekrītu.
Tas saskan arī ar manām prioritātēm, arī deklarācijā ierakstīto - izglītības un tieši kvalifikācijas līmeņa celšanu. Bet tas nav tik vienkāršs uzdevums, radīt ideālu apmācības programmu. Tas ir komplekss jautājums, kas nesastāv no viena faktora.
Pirmais, kā es to redzu, ceļot policijas prestižu, būs motivācija nākt policistam uz šejieni strādāt. Var jau radīt labu izglītību, bet tai pašā laikā gribētāju to iegūt ir maz, jo kas viņus sagaida pēc tam? To parāda arī statistika - Valsts policijā ir nekomplekts, bet aizsardzības ministrijā ir konkurss, kā to teica [aizsardzības ministrs Artis] Pabrika kungs. Armijai ir bijusi iespēja radīt motivējošāku sistēmu dienēt bruņotajos spēkos. Manā skatījumā ir svarīgi tagad šai [iekšlietu] sistēmai dot, un tad atdeve nāks atpakaļ. Nesen bija skandāls par izmeklēšanas informācijas noplūdi KNAB. Vai, Jūsuprāt, policijā problēmu ar informācijas noplūdi nav?
Dienests kā tāds nestrādā politiskās interesēs, politisku vai kādu citu grupu interesēs. Taču izslēgt atsevišķus gadījumus nevar.
Informācijas aizsardzība ir ļoti svarīga, ja nonāk atklātībā operatīva rakstura informācija Kriminālprocesā, tad tas ir ļoti, ļoti slikti. Tas tomēr ir process, kuram ir jābeidzas ar tiesas spriedumu.
Izskanējušas bažas, ka Krājbankas kraha dēļ var būt problēmas ar tālāku foto radaru ieviešanu, jo uzņēmums, kurš to īsteno, bija atvēris kredītlīniju šai bankā. Vai esat lietas kursā par notiekošo un vai tas tiešām kavēs radaru uzstādīšanu?
Šāda informācija ir izskanējusi, pat uzrādot šo komercķīlu lielumu. Ministrija nebija saņēmusi nekādu informāciju no komersanta, ka viņiem ir problēmas īstenot projektu. Ņemot vērā, ka janvārī ir jāparādās jaunajiem radariem, tas, ko es izdarīju, es palūdzu, lai komersants apliecina rakstveidā situāciju. Esmu saņēmis vēstuli, ka tiešām līdz ar komercbankas faktisko maksātnespēju ir radušās problēmas, tai pašā laikā komersants pret komercbanku ir izpildījis savas saistības.
Pašlaik tiek risināts jautājums par iespējamu pārfinansēšanu, jautājuma noregulēšanu. Lūgšu Valsts policiju, kura ir līguma slēdzēja, lai tā uztur kontaktus ar komersantu, lai projekta īstenošanas nespējas gadījumā par to savlaicīgi saņemtu informāciju.
Komercbankas darbības apturēšana savā ziņā varētu būt uzskatāma kā zināms force majeure, kuru komersants nevarēja paredzēt.
VUGD dienestos strādājošo sagatavotība ir pietiekama? Pēc gadījuma ar traģisko režisora Kristapa Streiča bojāeju ir izskanējuši pārmetumi, ka dienests nav sagatavots darbam neierastās situācijās.
Būtu nepieciešami treniņi. Manā skatījumā mūsu ugunsdzēsēji ir pietiekami kvalificēti, problēma ir finansējumā un tehniskajā aprīkojumā.
Ir 112 centra attīstības koncepcija, kuru ceru ieviest, kuru esam skatījuši krīzes vadības padomē. Tā būtu karte, kurā ir skaidri redzams, kur cilvēks, kurš izsauc 112, atrodas, kur tuvumā atrodas dienesti, kuriem ir iespējas ātrāk nokļūt notikuma vietā. Tas palīdzētu arī situācijās ziemā, kad aizsnigušo ceļu dēļ jāpieņem lēmumu, kā un ar ko notikuma vietā nokļūt.
Runājot par kartēm, bijušais Valsts policijas šefs Artis Velšs stāstīja par ieceri izveidot karti, kurā ikviens var redzēt konkrētā reģiona kriminogēno situāciju.
Jā, šāda karte tiks izveidota un būs pieejams ikvienam iedzīvotājam.
Esat paspējis iepazīties ar visiem padotības iestāžu vadītājiem, esat mierā ar viņu darbu? Nereti, nākot jaunam ministram, mainās arī iestāžu vadība.
Ar vadītājiem esmu iepazinies. Taču neesmu nācis [uz Iekšlietu ministriju ] ar uzstādījumu, ka šis priekšnieks ir jāaizrotē, jānoņem. Pilnīgi nē!
Diemžēl neesmu detalizēti iepazinies ar katra dienesta problēmām, vajadzībām un sniegumu, jo šis periods ir bijis saistīts ar budžetu, bija valsts svētki, Policijas diena. Taču to es obligāti izdarīšu. To, ka neviens nekad netiks aizrotēts, to es tagad neteikšu, taču pašlaik es nevaru arī teikt, ka redzu - jā, to vajag.
Uzdevumi ir ļoti vienkārši - pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, politiskos uzstādījumus, kas nāk no deklarācijas. Esmu runājis ar dienestu vadītājiem un viņi man ir apliecinājuši, ka ar saviem pienākumiem galā tiek. Nav pretenziju pret manu redzējumu, maniem uzstādījumiem. Ceru, ka sastrādāsimies produktīvi.
Jūsu sievai daļēji piederošais uzņēmums SIA "Sunny" apkalpo Iekšlietu ministrijas ēdnīcu. Iepriekš teicāt, ka darīsiet visu, lai iespējamo interešu konfliktu novērstu. Vai tas jau ir izdarīts?
Pašlaik interešu konflikta no manas puses nav, bet potenciāli tas var būt. Kad šai sabiedrībai beigsies līgums šeit ministrijā un, ja es tad vēl būšu ministrs, un šajā sabiedrībā būs mana sieva, tad loģiski šī sabiedrība nevarēs piedalīties konkursā. Ir jāsaprot, ka divus gadus atpakaļ es par politiku vispār nedomāju, biju pārliecināts, ka nekad neiesaistīšos politikā.
Tagad uzņēmums strādā, bet es nekādus lēmumus nepieņemu. Tas, ko es varu apsolīt - nebūs tā, ka es būšu ministrs, bet mana sieva piedalīsies konkursā. Tā nebūs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
