septembra mijkrēslī

biezo veikala stāvvietā,

viens sarucis tantuks

gar leksusiem tipina.


viņas stāsts ir īss,

vecums, slimība.

godbijība.


stiepj vecišķu roku pret stiklu

un lūdz, jel dodi,

cik vari,

un nenosodi.


rēc daudzlitrīgie,

zaigo ādas beņķi,

veļas indīgie dūmi

pār sirmo galvu.


vīpsnā inflācijas nomocītie,

švīkst zemais profils,

tie tālumā jau.


es, baltā zirgā,

padsmitgadīgā opelī,

maz jaudas.

ieberu sīknaudu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!