Kuldīgas dome lūgs UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas (LNK) atbalstu "UNESCO pilsētas spēlei Kuldīgā" un "Kultūras mantojuma laboratorijai Kuldīgā".
Domes pārstāve, projektu vadītāja Ilze Zariņa ar UNESCO LNK ģenerālsekretāru Rolandu Ozolu un kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāju Anitu Vaivadi pārrunājusi šogad plānotās aktivitātes, lai nodrošinātu mērķtiecīgu Kuldīgas virzību iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

LNK pārstāvji piekrita vērienīgu aktivitāšu atbalstīšanai. UNESCO pilsētas spēle Kuldīgā iecerēta divās kārtās: maijā to varēs spēlēt kuldīdznieki, septembrī – visas Latvijas iedzīvotāji. Tā tiks veidota kā orientēšanās spēle, kurā kuldīdzniekiem un viesiem radīta iespēja iepazīt pilsētu no cita skatu punkta, meklēt atbildes uz jautājumiem, lai uzzinātu daudz jauna un interesanta. Kultūras mantojuma laboratorija Kuldīgā tiks rīkota kā pasākumu kopums, lai rosinātu interesi un izpratni par kultūrvēstures materiālo un nemateriālo mantojumu, tā saglabāšanas nozīmi un vērtību pasaules mērogā. Iecerēts veidot paraugrestaurācijas darbus (durvju, kāpņu telpu, vestibilu), ko papildinās semināri. Tajos pieredzējuši eksperti stāstīs par arhitektūras detaļu autentiskuma saglabāšanas nozīmi un potenciālajiem draudiem. Ieceres mērķis ir veicināt tādu ēku apsaimniekošanu, kas neradītu kaitējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam. Semināros tiks pieaicināti eksperti no ārvalstīm, turpinot Kuldīgas uzsākto sadarbību ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto objektu apsaimniekotājiem. Tiks veidots cikls par videi draudzīgiem, senatnē izmantotiem celtniecības materiāliem.

Rolands Ozols uzsvēra, cik svarīgi ir sadarboties ar iedzīvotājiem, un aicināja kuldīdzniekus rūpēties par savu pilsētu un tās bagātībām. Viņš apliecināja, ka gluži tāpat kā materiālais kultūras mantojums (ēkas, pilsētas plānojums, ielu segums) svarīgs arī nemateriālais – teikas, nostāsti, leģendas –, ko kuldīdznieki nes tālāk no paaudzes paaudzē. Izskanēja aicinājums iedzīvotājiem radīt savu pilsētas stāstu, izzināt, kuras ir tās ēkas, tās vietas, kur risinājušies vēsturiskie notikumi. Viņaprāt, materiālā un nemateriālā mantojuma sintēze pilsētvidē varētu būt Kuldīgai unikālais aspekts, kas pasaules iedzīvotājiem atklās šī mantojuma vērtību. Viņš arī pauda viedokli, ka kuldīdznieki paši īsti nav apzinājuši savas īpatnības, kas viņus vērš atšķirīgus un būtu nopietns pamats, lai lepotos ar piederību Kuldīgai. Ozols aicināja Kuldīgas skolas iesaistīties UNESCO Asociēto skolu projektā, lai iegūtu jaunu informāciju un pieredzi kultūras, dabas, zinātnes un citās jomās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!