Vins sedeja uz veca caurumaina divana. Ta bija viena no retajam lietam, kas vinam piedereja. Istabas sturi, pie vecas krasu zaudejusas sienas, bija piestutets saluzis velosipeds. Puteklu un netirumu karta klaja visu, kas bija apkart. Zeme metajas cigaresu izsmeki un vecas, saplestas gramatas. Vins aizsmekeja cigareti. Istaba iesliga peleka dumaka. Zeme pie vina kajam atradas saburzitas, netiras papira labas. Vairak nebija speka rakstit. Kadreiz, kad vinam vel bija nauda vins vareja sniegt cilvekiem savu pasaules redzejumu. Toreiz vins speja iejusminat tukstosus. Vins izstaroja daudziem tik nepieciesamo optimistismu.Vins speja saskatit gaisumu katra lieta. Tad naca laiks, kad vina dzives debess saka apmakties. Melni dumu makoni aizenoja zilas debess jumu un tikai retie saules stari speja izspraukties tiem cauri. Vienigais, kas vinam bija palicis bija rakstitprieks. Vins sapnoja sava dzeja, sapnoja par to, kas vinam ! kadreiz piedereja, sapnoja par to, kas reiz bus. Vina viskarstaka velesanas bija izdot vel vienu garamatu, tikai vel vienu ar veltijumu savai mirusajai sievai.

Pie durvim klauveja. Loteriju pardevaja naca katru piektdienas vakaru. Katru piektdienas vakaru, jau gadiem ilgi vins pirka loterijas biletes. Katru piektdienu vins nokasija sudraboto joslu un redzeja uzrakstu “Meginiet velreiz”. Vins meginaja, jau gadiem ilgi vins cereja piepildit savu sapni, pat tagad, kad iespeja, ka vinam tas izdosies bija tik maza, vins veljoprojam cereja. Atsedies divana vins aizskila serkocinu un aizdedzinaja jau treso cigareti. Istaba bija klusums. Peksni nozibsnija gaisma un spuldzite izdzisa. “Velns!” - vins nocuksteja. “Naksies iet gulet.”

Vinu pamodinaja kaka naudesana. Pirms nedelas nomira kaiminiene un nabaga lopins nevareja rast mieru. Vins palukojas apkart. Viss bija tikpat peleks ka vakar, nekas nebija mainijies. Uz galda veljoprojam bija vakardienas nenokasita loterijas bilete. Vins nevizigi nokasija apslepto un apstulba...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!