Pie durvim klauveja. Loteriju pardevaja naca katru piektdienas vakaru. Katru piektdienas vakaru, jau gadiem ilgi vins pirka loterijas biletes. Katru piektdienu vins nokasija sudraboto joslu un redzeja uzrakstu “Meginiet velreiz”. Vins meginaja, jau gadiem ilgi vins cereja piepildit savu sapni, pat tagad, kad iespeja, ka vinam tas izdosies bija tik maza, vins veljoprojam cereja. Atsedies divana vins aizskila serkocinu un aizdedzinaja jau treso cigareti. Istaba bija klusums. Peksni nozibsnija gaisma un spuldzite izdzisa. “Velns!” - vins nocuksteja. “Naksies iet gulet.”
Vinu pamodinaja kaka naudesana. Pirms nedelas nomira kaiminiene un nabaga lopins nevareja rast mieru. Vins palukojas apkart. Viss bija tikpat peleks ka vakar, nekas nebija mainijies. Uz galda veljoprojam bija vakardienas nenokasita loterijas bilete. Vins nevizigi nokasija apslepto un apstulba...