XXX

M1

Mani pirmie vārdi
Bija mani pēdējie pirmie vārdi
Tevis dēļ es varētu mūžīgi ciest
Nekas, pagaidīšu
Kaut vai tā būtu tā tumsa, ko pamana dienā tikai ar aizvērtām acīm
Tu – tāds patiesībā ir visām manām sievietēm vārds
Tie taureņi, kas aizlido gaisā
Varbūt gaiss aizlido viņos?

Kāpēc tā jocīgi elpojas
It kā kāds būtu nozadzis gaisu
Laikam būšu vienīgais pamanījis
Laikam tikai man nozadzis

XXX

M2 (Nezināmais materiāls)

Sieviete uztraucas
Kā lai pārdod sevi
Par vislabāko cenu
Un iesaiņojums
Tik krāšņs
Tik spožs
Bet zini –
Zeltam –
Nav vajadzīgs
Iesaiņojums

Ja nu vienīgi – no zelta...

Bet tad arī tam vajadzēs iesaiņojumu...

Un rokassprādzītes, briljanti, rotas –
No kā gan pati viņa ir
Ja jau tāds iesaiņojums?

XXX

Katrs pulkstenis pa reizei pareizs
Stundas garas – dzīvot – stundām varu!
Krekls pakaramajam kad kaklā karas
Un to apģērbj nēsā viņu pakaramais stundas garas

Tā tas laiks uz kura esmu pakārts
Kur vien skaties laiks visapkārt

Un ir laiks ar savu gaitu zemeslodei apkārt apart
Vaga izbeigsies tā tieši līdz ar kapu

XXX

Piedod man
Es dzīvoju pirmo reizi
Varēsi pārmest nākamreiz
"Nu, un atkal tu savos 20 gados gluži tāpat kā
Tad, pirms 30 gadiem atpakaļ!"

XXX

Kā zeme zied

Viņa, es tur biju
Tas no augšas – akvārijā
Redzam visu mēs no sāniem
Saki tu, ka atkal mānos

Kā zeme zied

Tad, kad skatās stundas garas ziedu skarās
Zelta laumas lidinoties saredzēt tur varot

XXX

Komanda

Friends. To share
Atmosphere.
To depend
Till the end.

XXX

Mākoņledus mierā nedus
Pavasarī vēji arī
Viņu dzenā
Labi, ka pa augšu peld
Uz galvas
Lejā nenāk

Kā tās ziemas asās lāstekas!
Jo pa pakausi ar tādām dabūt vajag maz!

Putni kaut ko vītero jebšu čivina
Tik pa gaisu, pa gaisu tie plivinās

Pirmais pavasara kukainis
Ir apmeties
Uz mana rakstāmgalda
Labi man par viņu zināms viss
No turienes
Pār pasauli viņš valda!

Ja neviens to neuzzinās?
Ka mēs viņu nesaminam!
Nebrīnos: iet šķērsām viss!
Kāds viņu būs saminis!

XXX

Ceļš
Nekad nebeidzās
Tur, kur sākas

Tad, kad tumsā nakts tik lēni visas zvaigznes sakrās
Uz tā zilā debess vāka
Varēsim tad celties agrāk
Pavasarī vasara tā sākās

XXX

Pavasaris
Sniegpulkstenītes kad smaida
Saule noskatās

Nesen ziema projām laidās
Tā it visa dzīvā lāsts

Pavasaris ir par to, ka drīz būs ziedos
Ne jau māju logi vien
Pavasaris ir par to, ka vajag piedot
Dienām tām, kas projām skrien

Nemaisās pa kājām viņas citām tām, kas atnāks vietā
Siltās dienās ziediem mostas dvēseles
Atkal dienas būs no saules lēkta līdz pat saules rietam
Atkal tas pats vecais būšu es

Pavasaris

Viss ir ziedos viss
Kaut kur nozudis

Koki pazūd, redz tik zarus
Atcerēties tikai varu

Tad viņš arī ziedos viss,
Ja kāds puķu dobē paslēpjas

Ir par to jau uzrakstījis Ziedonis
Tad jau tās nav pasakas

XXX

Pseidofizikālās atklāsmes I

Zem ūdens kad ieelpoju gaisu, kļūstu vieglāks, tā kā tas ceļ uz augšu
Kad izelpoju - tā kā gaisam arī ir svars – arī
Redz, ka viss notiek arī uz vietas stāvot!

XXX

Rasas lāsē

Rasas lāsē bites savus vieglos spārnus tīrus tīrīs
Neuzzinās tās nekad, ka patiesībā raud tā īriss

Rasas lāsē saules stars par garu būs un paliks iemērkts
Rasas lāsē zvaigznes stāsies naktī spoguļoties vienmēr

Rasas lāsēm māsas tev no acīm lejup dosies
Piliens mazs, ja krīt no augšas, var pat lāci nosist

Rasas lāsēs gaisma krāsies dienā, naktī atkal mirdzēs
Ja kaut viena zvaigzne spīdināsies tur, naids ir dzēsts

Rasas lāsē spoguļojies mājas skurstenis pūš dūmus
Kad tu skaties slepus, kā vējš viņai cilā svārkus
Pazūd dumjais melnais meža zvērēns drūmums
Nelabi viņš ož
Lai dzīvo krūmos