XXX


M1


Mani pirmie vārdi

Bija mani pēdējie pirmie vārdi

Tevis dēļ es varētu mūžīgi ciest

Nekas, pagaidīšu

Kaut vai tā būtu tā tumsa, ko pamana dienā tikai ar aizvērtām acīm

Tu – tāds patiesībā ir visām manām sievietēm vārds

Tie taureņi, kas aizlido gaisā

Varbūt gaiss aizlido viņos?


Kāpēc tā jocīgi elpojas

It kā kāds būtu nozadzis gaisu

Laikam būšu vienīgais pamanījis

Laikam tikai man nozadzis


XXX


M2 (Nezināmais materiāls)


Sieviete uztraucas

Kā lai pārdod sevi

Par vislabāko cenu

Un iesaiņojums

Tik krāšņs

Tik spožs

Bet zini –

Zeltam –

Nav vajadzīgs

Iesaiņojums


Ja nu vienīgi – no zelta...


Bet tad arī tam vajadzēs iesaiņojumu...


Un rokassprādzītes, briljanti, rotas –

No kā gan pati viņa ir

Ja jau tāds iesaiņojums?


XXX


Katrs pulkstenis pa reizei pareizs

Stundas garas – dzīvot – stundām varu!

Krekls pakaramajam kad kaklā karas

Un to apģērbj nēsā viņu pakaramais stundas garas


Tā tas laiks uz kura esmu pakārts

Kur vien skaties laiks visapkārt


Un ir laiks ar savu gaitu zemeslodei apkārt apart

Vaga izbeigsies tā tieši līdz ar kapu


XXX


Piedod man

Es dzīvoju pirmo reizi

Varēsi pārmest nākamreiz

"Nu, un atkal tu savos 20 gados gluži tāpat kā

Tad, pirms 30 gadiem atpakaļ!"


XXX


Kā zeme zied


Viņa, es tur biju

Tas no augšas – akvārijā

Redzam visu mēs no sāniem

Saki tu, ka atkal mānos


Kā zeme zied


Tad, kad skatās stundas garas ziedu skarās

Zelta laumas lidinoties saredzēt tur varot


XXX


Komanda


Friends. To share

Atmosphere.

To depend

Till the end.


XXX


Mākoņledus mierā nedus

Pavasarī vēji arī

Viņu dzenā

Labi, ka pa augšu peld

Uz galvas

Lejā nenāk


Kā tās ziemas asās lāstekas!

Jo pa pakausi ar tādām dabūt vajag maz!


Putni kaut ko vītero jebšu čivina

Tik pa gaisu, pa gaisu tie plivinās


Pirmais pavasara kukainis

Ir apmeties

Uz mana rakstāmgalda

Labi man par viņu zināms viss

No turienes

Pār pasauli viņš valda!


Ja neviens to neuzzinās?

Ka mēs viņu nesaminam!

Nebrīnos: iet šķērsām viss!

Kāds viņu būs saminis!


XXX


Ceļš

Nekad nebeidzās

Tur, kur sākas


Tad, kad tumsā nakts tik lēni visas zvaigznes sakrās

Uz tā zilā debess vāka

Varēsim tad celties agrāk

Pavasarī vasara tā sākās


XXX


Pavasaris

Sniegpulkstenītes kad smaida

Saule noskatās


Nesen ziema projām laidās

Tā it visa dzīvā lāsts


Pavasaris ir par to, ka drīz būs ziedos

Ne jau māju logi vien

Pavasaris ir par to, ka vajag piedot

Dienām tām, kas projām skrien


Nemaisās pa kājām viņas citām tām, kas atnāks vietā

Siltās dienās ziediem mostas dvēseles

Atkal dienas būs no saules lēkta līdz pat saules rietam

Atkal tas pats vecais būšu es


Pavasaris


Viss ir ziedos viss

Kaut kur nozudis


Koki pazūd, redz tik zarus

Atcerēties tikai varu


Tad viņš arī ziedos viss,

Ja kāds puķu dobē paslēpjas


Ir par to jau uzrakstījis Ziedonis

Tad jau tās nav pasakas


XXX


Pseidofizikālās atklāsmes I


Zem ūdens kad ieelpoju gaisu, kļūstu vieglāks, tā kā tas ceļ uz augšu

Kad izelpoju - tā kā gaisam arī ir svars – arī

Redz, ka viss notiek arī uz vietas stāvot!


XXX


Rasas lāsē


Rasas lāsē bites savus vieglos spārnus tīrus tīrīs

Neuzzinās tās nekad, ka patiesībā raud tā īriss


Rasas lāsē saules stars par garu būs un paliks iemērkts

Rasas lāsē zvaigznes stāsies naktī spoguļoties vienmēr


Rasas lāsēm māsas tev no acīm lejup dosies

Piliens mazs, ja krīt no augšas, var pat lāci nosist


Rasas lāsēs gaisma krāsies dienā, naktī atkal mirdzēs

Ja kaut viena zvaigzne spīdināsies tur, naids ir dzēsts


Rasas lāsē spoguļojies mājas skurstenis pūš dūmus

Kad tu skaties slepus, kā vējš viņai cilā svārkus

Pazūd dumjais melnais meža zvērēns drūmums

Nelabi viņš ož

Lai dzīvo krūmos

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit