Par 15


15 uzdurti uz adatām taureņi vēl dzīvi

Katru dienu meklēja vēl kādu iespēj uzdurties

15 taureņi uz adatām uzdurti lidoja sadegt ugunī

Uguns aizdedzināja aizvien vairāk

2 aizlidoja pavisam prom

Pelni pacēlās zvaigznēs

Kā tu tagad pamanīsi 15 taureņus?

Viņu spārnos ir caurumi no adatām

Bat tagad arī bez jebkādām adatām viņi lido

Jo tāpēc jau arī taureņi ir domāti - lai lidotu

Un arī tu - vienalga, kas būtu

Par putnu vai taureni

Arī tu vari lidot

Varbūt būs mazliet grūtāk

Bez adatām - spārni būs jāvicina

(P.S. Lai iznīkst tas, kas

Dzīvam taurenim pielaiž uguni)



Pārdomas pirms nāves I


Cik man vēl lemts dzīvot

Zvaigžņu mirkšķināšanās reižu

Tikai vienu?...

Un tā esot gara dzīve?...

Cik man vēl atlicis siltu smaidu

Sirsnīgu rokasspiedienu?...

Sveicinies pats ar savām rokām savstarpēji

Tāpat - nevienu

CIk man vēl palikušas laimes?...

Neviena

Pat tā, kas tev bija,

Kādam citam piederēja...

Eh, nav, pat ko atdot atpakaļ...

Cik man vēl palicis vēl...

[Ja tikai laiks, tu gan esi nabags]

Necik - nekad - nekas

Un nekad - tas ir - vienmēr



Pārdomas pirms jaunā gada


Kaut kas jamaina ir pašos dzīves pamatos

Pat ja tie, kas tev virs galvas, par to skaļi lamātos



Atmiņas par vasaru


Sienāzis pa sienu lēkā,

Augšup rāpjas, ka tik nesāk badīt

Uzmanies, ja siena čupai blakus gadies

Sienāzis pa sienu lēkā, čirkstina un skaņas izdod, ir, ko teikt tam

Un, lai viņa šķībo dziesmu nedzirdētu, jābūt vismaz beigtam



Par Dievu


Bez tevis zeltam nav spīduma

Pilīm nav grīdas

Bez tevis mīlestībai nav svētuma

Viss, kas zaudēts, atdots ir par lētu

Ko man dod bagātība bez sāta

Gudrība bez prāta

Tu esi visa vērtība



Viņai vajag


Lai no ādas nenak kauli ārā

Lai ir muskuļains, bet tomēr - lai nav - pārāk

Galvai jābūt pamanāmai muskuļčupā

Lai uzreiz to nevar pateikt - ka ir jāsauc tadu ne par gudru, bet - par glupu

Lai ir solārijā vienreiz gadā bijis

Izskatītos kā no vietas, kur nekad, nekad nav lijis



Poēma par čībām ("Mājīgas poēmas")


Čības mīkstās, čības brūnās

Uzvelku tās, liekas staigātu pa gaisu

Liekas, staigātu pa sūnām

Kaut ko citu velku kājās - viss, kas ceļā, maisa

Es ar tādām staigāju pa sapņiem

Es ar tādām zvaigznes skaitīt eju

Ja ir šonakt augšā kaut par vienu mazāk -

Neuzrakstīt it nevienu rindu dzejas

Bet - par laimi - viss ir - labi

Tikpat daudz, cik peļķē - augšā

Ja ir kāda laternstabā,

Jāslēdz iekša nav, lai spīdēt sāktu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit