Vēsture
Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: "Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt". Zemeņu sēklas ir atrastas akmens laikmeta celtņu arheoloģiskajos izrakumos. Zemeņu dziednieciskā vērtība bija labi zināma senajiem grieķiem un romiešiem. Senajā Eiropā, Romā, zemenes tika audzētas, lai no tām gatavotu dažādas zāles, arī Francijā šīs ogas tika izmantotas medicīnā. Šajā laikā zemeņu kulinārā vērtība netika augsti novērtēta, jo to garša nebūt nebija tik patīkama un salda kā mūsdienās. Tās nebija garšīgas.
Mūsdienās pieejamās garšīgās zemenes popularitāti ieguva 18. gs., kad, selekcionējot medicīnā izmantojamās ogas, tika uzlabots to izskats un garša. 1715. gadā karalim Ludviķim XV kāds franču inženieris no Amerikas atveda divas savvaļas zemeņu šķirnes - Virdžīnijas un Čīles šķirņu stādus. Daudzus gadus šīs zemenes tika audzētas tikai karaliskajos dārzos. 17. gs. Eiropā tika kultivētas tikai četras zemeņu šķirnes. Tibetas medicīnā zemenes uzskata par līdzekli pret priekšlaicīgu novecošanu, jaunības un ilgdzīvošanas eliksīru. Pasaulē mūsdienās ir sastopami 20 savvaļas zemeņu veidi. Mūsdienās savvaļas zemenes vairumā audzē Eiropas dienvidu rajonos. Dārza zemeņu šķirņu mūsdienās ir vairāk nekā 2000.
Līdz apmēram 1850. gadam zemenes bija iespēja baudīt tikai bagātiem cilvēkiem, tās uzskatīja par elites augļiem, un to cenas bija ļoti augstas.
Veidi
Zemeņu šķirnes var iedalīt 3 grupās:
Vienreiz ražojošās - parastās zemenes, kas dod vienu ražu vasaras sākumā. Tās attīsta stīgas garās dienas apstākļos (vasaras vidū) un ierieš ziedpumpurus rudenī, īsās dienas apstākļos.
Remontantās (divreiz ražojošās) - tās parasti ražo divas reizes: stiprāk vasaras sākumā un mazāk rudenī. Tās veido mazāk stīgu, sevišķi grūtības varētu rasties ar vecāku stādu pavairošanu. Ražu spēj ieriest arī garās dienas apstākļos. To ogas parasti sīkākas, nav tik garšīgas, ražība zemāka. Tās populāras kļūst tāpēc, ka dod ražu ārpus parastās zemeņu sezonas.
Neitrālās dienas zemenes - ražo visu vasaru no jūnija līdz pat pirmajam salam. Arī tās veido maz stīgu. Neveido ziedus, ja temperatūra augstāka par 29°C.
Kā iegādāties
Zemenēm jābūt sausām, ar matētu spīdumu. Ja zemeņu virsma ir slapja, tad tas visbiežāk nozīmē, ka tās transportējot ir par daudz sakratītas vai arī ievāktas lietainā laikā. Slapjām zemenēm jau pēc pāris stundām pēc iegādes apkārt riņķos mušu mākonis.
Izskats maldina. Zemeņu krāsas (sarkanuma) intensitātei nav izšķirošas nozīmes. Tumši sarkanas zemenes arī var būt skābas, gaiši sārtas - saldas. Tāpēc ir jāpagaršo vai vienkārši jāzina, kuru šķirni izvēlēties.
Zemenei ir jābūt stingrai un nesaspiestai. Labai zemenei nepaliek iespiedumi pat tad, ja tā kastē atradusies pie pašas sieniņas.
Garšojot zemeni, ir jāvērtē ne tikai tās garša, bet arī zemenes struktūra - tai jābūt blīvai. Zemenei nevajadzētu būt šķidrai vai ziepjainai.
Zemenes kātiņam un lapiņām jābūt svaigām, nevītušām. Par zemenes nogatavošanās pakāpi un arī apstākļiem liecina tas, cik viegli zemenes lapiņas un kātiņu var noraut. Kātiņam jāturas stingri pie zemenes, tomēr noraušanai jāpadodas viegli. Zemene būs pašā briedumā, kā arī nogatavināšanās notikusi dabiskos apstākļos, ja, noraujot kātiņu, tam līdzi aiziet arī kaut kas līdzīgs serdei.
Zemeņu šķirnes Induka, Zefīrs, Tenīra ir vairāk piemērotas zemeņu zupām, saldajiem ar jogurtu vai saldējumu, bet nav labas diezgan ēšanai svaigā veidā. Svaigā veidā garšīgas ir Venta, Senga-Sengana, Pegass, Polka un Rubīns.
Zemenes izmērs reti nosaka garšas kvalitāti. Tomēr lielās zemenes varbūt biežāk būs ūdeņainas, savukārt pavisam mazās - sausas un neērtas, jo pārāk bieži jārauj nost kātiņš.
Pērkot zemenes, kas izvietotas lielās plastmasas kastēs, ir lielāka iespējamība, ka tām būs sliktāka kvalitāte. Zemenēm kastēs jāatrodas ne vairāk kā trīs slāņos.
Pirms pirkšanas ir jāpapēta, kā pārdevējs pārdod zemenes. Vietējo un garšīgu zemeņu pārdevējs pārvieto zemenes no savas kastes uz pircēja kastīti ļoti rūpīgi, ar maigumu, jo katru zemeni viņš pats ir audzējis, ievācis un atvedis uz tirgu. Tie pārdevēji, kas izmanto platas lāpstiņas un darbojas kā ekskavatori vai arī krata kasti ar zemenēm, visdrīzāk, ir uzpircēji un zemeņu vietējā izcelsme varētu būt strīdīga.
Ir riskanti pirkt zemenes, kuras jau sabērtas pārdošanai gatavos trauciņos. Bieži trauciņu apakšā ir sabērtas bojātas zemenes.
Kā uzglabāt
Sasaldētas ogas nezaudē savas dziednieciskās īpašības, aromātu un ir noderīgas diētiskam uzturam visu gadu. Ledusskapī ogas var saglabāt 2-3 dienas; ir pierādīts, ka šajā laikā tās būtiski nezaudē C vitamīnu un polifenola antioksidantus. Lai ogas uzglabātu ilgāk nekā divas dienas, optimālā temperatūra ir 2°C.
Pirms uzglabā zemenes ledusskapī, izņem visas kaut nedaudz iebojājušās zemenes, lai tās neinficētu citas.
Ka esi nolēmis zemenes saldēt, vispirms tās rūpīgi nomazgā un tikpat rūpīgi nosusini. Izklāj tās vienā kārtā uz līdzenas pannas vai šķīvja un liec saldētavā. Kad tās sasalušas, saber plastmasas maisiņā, un šādi tās vari uzglabāt līdz pat vienam gadam. Ja pievienosi nedaudz citronu sulas, tā palīdzēs saglabāt ogu krāsu.
Kā lietot/pagatavot
Zemenes var izmantot faktiski visur. To garša un izskats kolosāli spēj papildināt jebkuru ēdienu. Gan uzkodās, gan pamatēdienos, zupās vai saldajos. Zemenes ir izmantojamas visur. Tomēr der atcerēties, ka zemenes savas labās un ārstnieciskās īpašības sāk zaudēt 175°C temperatūrā.
Interesanti fakti
- Ne visi var lietot svaigas zemenes, jo ir novērojamas alerģiskas reakcijas. Parādās ādas izsitumi, nieze, sāpes vēderā, galvas reiboņi, vemšana. Šiem cilvēkiem ieteicams lietot lapu un sakņu uzlējumus un novārījumus.
- Svaigu zemeņu sulu nav vēlams lietot grūtniecības, gastrītu (ar paaugstinātu skābes daudzumu) un hronisku apendicītu gadījumos. Ogu sula ir diezgan spēcīgs alergēns
- Pēc C vitamīna daudzuma zemenes ir 10 reizes vērtīgākas par vīnogām, divas reizes - par kartupeļiem, līdzvērtīgas citroniem. Pēc dzelzs daudzuma zemenes ir četras reizes vērtīgākas par āboliem, vīnogām, ananasiem. Lielā kalcija daudzuma dēļ tās ieteicams lieto tiem, kuriem ir slimīgi zobi, trausli kauli.
- Tumšajās zemenēs ir vairāk C vitamīna nekā gaišajās.
- Zemenēs ir arī labās organiskās skābes - ābolskābe, vīnskābe, hinīnskābe, citronskābe -, kā arī jods.
- Zemenēs salīdzinājumā ar citām ogām ir vairāk olbaltumvielu, dzelzs un cukura.
- Amerikas Savienotās Valstis ir lielākā zemeņu ražotājvalsts pasaulē, kam seko Spānija.
- Argentīnā zemenes tika uzskatītas par indīgām.