Dzērvju bari izposta sējumus

Portnovs klāstīja, ka materiālos zaudējumus zemniekiem atlīdzinās, jo to paredz Ministru kabineta noteikumi, kas attiecināmi uz nemedījamo, īpaši aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Dzērve Latvijā ir īpaši aizsargājams putns.

"Par zaudējumu atlīdzināšanu vēl lems Latvijas Vides aizsardzības fondā. Pagaidām veikti tikai zaudējumu aprēķini, fonds lems, ko darīt tālāk. Paredzams, ka zemnieki atlīdzību, ko tiem garantējusi valsts, saņems, turklāt jau šogad," sacīja Portnovs.

Dzērves Murmastienē izbradājušas graudaugu platības divu līdz septiņu hektāru lielās teritorijās. Taču nopostīto teritoriju apzināšanā un zaudējumu aprēķināšanā ekspertu komisija bijusi kritiska. Zaudējumi aprēķināti pēc noteikta izcenojuma - par izpostītu vasaras kviešu sējuma hektāru paredzētā atlīdzība ir 240 latu, par hektāru auzu - 200 latu, par zirņu un auzu mistru - 380 latu

Teiču rezervāta ornitologs Andris Avotiņš klāstīja, ka šoruden Teičos novērota dzērvju pulcēšanās lielos baros - pat līdz 1800 putnu vienviet. Tāds skaits dzērvju Teičos sen neesot bijis manīts.

Pagaidām visas dzērves vēl neesot aizlidojušas uz siltajām zemēm. Tas nozīmē, ka mielošanās nenokoptajos graudaugu tīrumos vēl var notikt.

"Dzērvēm kā lieliem putniem ir enerģētiski izdevīgi dzīvot baros - līdz 250 kvadrātmetru purvainā platībā ar ciņiem. Tā putni nakšņo. Līdz ar rīta gaismu dzērves izlido baroties plašā apkārtnē - līdz 25 kilometru rādiusā. Putni nosēžas klajās pārredzamās vietās, kur ir nenovākti graudaugi, un var baroties. Dzērves raugās, lai lapsa nepiezogas, lai var uzmanīties no cilvēkiem," sacīja Avotiņš.

Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētāja Modra Vilkauša teica pagasta zemnieki jau ir pieraduši pie dzērvju ikgadējiem uzlidojumiem. "Kliegšana, dusmošanās neko nelīdz. Daba prasa savu, visi to saprot," viņa pauda.

Murmastienes zemnieku konsultante Ilze Kanča, kas piedalījās dzērvju nopostīto graudaugu sējumu apsekošanā, klāstīja, ka zemnieki apzinājušies - "laika apstākļi nav labvēlīgi, labību nevar novākt laikus, tāpēc gribot vai negribot jārēķinās, ka putni būs virsū".

Portnovs uzsvēra, ka likums par vides aizsardzību aizliedz traucēt sevišķi aizsargājamos dzīvniekus. "Zemnieki ir teikuši, ka biedēs projām dzērves no saviem graudaugu laukiem, bet skaidrojām, ka to darīt ir aizliegts. Tāpēc tiek izmaksāta kompensācija zemniekiem, lai netraucētu migrējošajām sugām uzņemt barību un enerģiju, lai viņi varētu tos 1000 kilometrus vai vairāk nolidot līdz nākamām savām mitināšanās vietām," sacīja Portnovs.