close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Es meklēju sapratni cilvēkos….
Rādot savu dzeju, lūdzu vienīgi atsauksmes par to….
Tāpat jau rakstot, ielieku gabaliņu no sirds tajā iekšā
Un vai pelnīti sauc to par sliktāko?

Es uzrakstīju dzeju, kad lija lietus
Un lāsītes tik graciozi plūda pār stiklu…
Es saskatīju tādu skaistumu,
Jo esmu romantiķe
Ilgojos saņemt ziedu pastu..

Sarauc pieri, tēlo, ka vems no mana darba..
Komentē, kritizē, visus vājos punktus sameklē caur lupu un izsmērē
Pa sienām…
Atrod sev labvēlīgu sejiņu
Un sauc par vienisprāti..

Ak Dievs…..tik pliekani!
Ak Dievs…..tik nodrāzta tēma….
Vai tas, ka tev jādzejo, pats Jēzus lēma?
Bet-klausies-ja man patīk?


Man patīk izteikt domas
Man patīk izteikt dzejā…
Man patīk vērot mākoņus tur augša
Un avotiņu lejā…
Un izteikt skaistumu šo ….

Ja nepatīk-aiztaisi ausis...
Tev ir tiesības uz viedokli-tu saki?
Bet kādēļ, tas nekad nevar būt pozitīvs?
Tu naidīguma upuris,
Tu negatīvais tēls…

Ak..man žēl tevis..
Man žēl, ka neredzi
Man zēl, ka arī tu nesaskati mākoņus…
Ka neskaiti lāses uz loga…
Ka neskūpsti savu mīlu…
Ka neatbrīvojies no sava vienaldzības sloga….

Arī tagad tu kaut ko teiksi…
Es zinu…
Tāpat ir skaidrs..
Bet tomēr…varbūt padomā nedaudz?
Un varbūt rīt arī tu katru sniegpārsliņu ar citām acīm skatīsi un sveiksi?

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form