Lai izvairītos no depresijas, uzlabotu atmiņu un garīgā darba veicējiem noteikti nepieciešams uzņemt omega-3 taukskābes un īpaši tās, kas ir treknajās jūras zivīs (lasis, skumbrija, tuncis, siļķe). Šo jūras produktu ieteicams lietot trīs reizes nedēļā.
Savā ēdienkartē pietiekamā daudzumā jāiekļauj B grupas vitamīni (B6, B12, folijskābe). Vitamīns B6 ir spinātos, paprikā, ķiplokos, tuncī, ziedkāpostos, kabačos, banānos u.c. Vitamīns B12 - dzīvnieku valsts produktos. Folāti - zaļās krāsas dārzeņos.
Laba garastāvokļa nodrošinājumam nepieciešams regulāri saņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Kā liecina pētījumi, pēc olbaltumu bagātas maltītes, smadzenēs izdalās neirotransmiters noradrenalīns, kas palielina koncentrēšanās spējas un maigi stimulē smadzeņu darbību.
Arī ogļhidrāti palīdz mazināt stresu, jo tie stimulē serotonīna veidošanos smadzenēs. Taču uzturā jāvairās lietot ar glikozi bagātus ogļhidrātus un tādus, kas ātri uzsūcas, piemēram, saldus dzērienus, smalkmaizītes un baltmaizi. Ātrā uzsūkšanās izraisa insulīna pieplūdumu, ceļas cukura līmenis asinīs un virsnieru dziedzeris sāk pastiprināti izdalīt kortizolu. Tas savukārt izraisa kāri pēc saldumiem un straujas garastāvokļa maiņas.
Neaizmirsti ēdienkartē iekļaut arī atsevišķus svaigus dārzeņus, augļus un ogas. Piemēram, saldā paprika izdala vielas, ko mēdz saukt arī par laimes hormoniem. Zemenes (gan meža, gan dārza) atbrīvo prātu no negatīvām emocijām.
Aukstais laiks nes līdzi arī pastiprinātu tieksmi pret saldumiem, jo ķermenī esošo nervu impulsu raidītāju serotonīnu (kas sniedz jums labsajūtu un atslābinājumu) ietekmē saules gaisma. Bet tā koncentrācija ziemā samazinās, līdzi paņemot arī labo garastāvokli.