Ziemassvētku vakarā baznīcās notika svētku vakara dievkalpojums, bet pie galda nesēdās līdz pirmajai zvaigznei! Ēdieniem ir jābūt 13, viens ēdiens kā galvenais atrodas galda centrā - grūdenis vai Ziemassvētku pīrāgs, bet apkārt 12 citi ēdieni - pēc apustuļu skaita. Viesu skaitam bija jābūt pāra - ja atnācis nepāra skaits, tad uz galda lika vēl vienu lieku šķīvi un galda piederumu komplektu. Dažus ēdienus gatavoja tikai reizi gadā un tikai Ziemassvētkos.
Atšķirībā no mūsdienām agrāk Ziemassvētkos gatavoja ēdienus tikai no krājumiem, kas saimniecībā ir sagatavoti ziemai: žāvēti augļi, putraimi, sēnes, ogas, rieksti, marinādes, sālījumi, un, protams, šādos svētkos gatavoja zosi vai pīli. Galdā cēla visdažādākos galertus, auksto gaļu un pildītu zivi, piena sivēnu, mājas desiņas, pankūkas. Interesanti, ka arī treknās zupas un zivju zupa ir biežs cienasts Ziemassvētkos.
Katrai saimniecei ir sava mājas dzēriena recepte, kas parasti tiek gatavots no žāvētiem augļiem, tā saucamais novārījums. Populāri ir arī mājas vīni, alus, rūdzenis, uzlējumi, medalus (miestiņš).
Svētku maltīti sāk ar grūdeni - īpašu sātīgo pīrāgu, ko gatavo no vārītiem graudaugiem, parasti no rīsiem vai kviešiem. Sātīgumam pievieno rozīnes, riekstus, magones un noteikti saldina to ar medu.
Bērniem par prieku, protams, cepa zeltainus pīrāgus, kārtainās maizītes, piparkūkas vai medus raušus un prjaņikus. No neraudzētās rudzu mīklas cepa Ziemassvētku maizītes, mazus plācenīšus ar ieliektām malām, tos pildīja ar dažādiem pildījumiem. Ar tiem cienāja kaimiņus un tos, kuri Ziemassvētku vakarā staigāja pa mājām ķekatās, t.i., dziedāja Ziemassvētku dziesmas zem logiem un pie vārtiem.
Lazaņkas (līdzīgi itāļu lazanjai) ir vēl viens slāvu Ziemassvētku ēdiens. No kviešu, rudzu un griķu miltiem izveltnēja plānu mīklu un izgrieza trīsstūrīšus vai kvadrātiņus. Pēc tam tos novārīja, apsmērēja ar sviestu vai taukiem un nedaudz apcepa krāsnī, līdz parādījās kraukšķīga garoziņa. Šādus plācenīšus pasniedza ar krējumu un sīpoliem, kā arī saldo variantu - ar medu, magonēm vai linu sēklām, ogām un citām piedevām.
Ziemassvētki tika svinēti plaši un jautri, dažu dienu laikā visi paspēja aiziet ciemos cits pie cita, apciemot un apsveikt visus kaimiņus un radus, cienājot ar savām mājas veltēm. Iespējams, arī mums ir vērts atcerēties mūsu senču tradīcijas un gaišajā Ziemassvētku laikā pamēģināt pagatavot kaut ko jaunu vai pareizāk - kaut ko sen aizmirstu vecu.
Gaišus Ziemassvētkus!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
