Ēdienkarte pareizticīgo Ziemassvētkos
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Pareizticīgie atzīmē Kristus dzimšanu naktī no 6. uz 7. janvāri. Tas ir viens no svarīgākajiem un gaišākajiem svētkiem pareizticībā. Pirms šiem svētkiem ir 40 dienu ilgs Ziemassvētku gavēnis, tā laikā cilvēki sevi ierobežo ēšanā un ir pieticīgi sadzīvē. Bet paši svētki tiek svinēti pie bagātīgi klāta galda ar dažādiem garšīgiem un sātīgiem ēdieniem, ievērojot senkrievu tradīcijas un ticējumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Mana mamma stāstīja, ka laukos viņas vecāmāte vienmēr ļoti rūpīgi izturējusies pret galda klāšanas detaļām un tradīcijām Ziemassvētku laikā. Piemēram, pirms sniegbalta galdauta uzklāšanas uz galda ir jāliek siens vai salmi, kas simbolizē kūti un atgādina par to, kur ir dzimis Jēzus.

Ziemassvētku vakarā baznīcās notika svētku vakara dievkalpojums, bet pie galda nesēdās līdz pirmajai zvaigznei! Ēdieniem ir jābūt 13, viens ēdiens kā galvenais atrodas galda centrā - grūdenis vai Ziemassvētku pīrāgs, bet apkārt 12 citi ēdieni - pēc apustuļu skaita. Viesu skaitam bija jābūt pāra - ja atnācis nepāra skaits, tad uz galda lika vēl vienu lieku šķīvi un galda piederumu komplektu. Dažus ēdienus gatavoja tikai reizi gadā un tikai  Ziemassvētkos.

Atšķirībā no mūsdienām agrāk Ziemassvētkos gatavoja ēdienus tikai no krājumiem, kas saimniecībā ir sagatavoti ziemai: žāvēti augļi, putraimi, sēnes, ogas, rieksti, marinādes, sālījumi, un, protams, šādos svētkos gatavoja zosi vai pīli. Galdā cēla visdažādākos galertus, auksto gaļu un pildītu zivi, piena sivēnu, mājas desiņas, pankūkas. Interesanti, ka arī treknās zupas un zivju zupa ir biežs cienasts Ziemassvētkos.
Katrai saimniecei ir sava mājas dzēriena recepte, kas parasti tiek gatavots no žāvētiem augļiem, tā saucamais novārījums. Populāri ir arī mājas vīni, alus, rūdzenis, uzlējumi, medalus (miestiņš).

Svētku maltīti sāk ar grūdeni - īpašu sātīgo pīrāgu, ko gatavo no vārītiem graudaugiem, parasti no rīsiem vai kviešiem. Sātīgumam pievieno rozīnes, riekstus, magones un noteikti saldina to ar medu.
Bērniem par prieku, protams, cepa zeltainus pīrāgus, kārtainās maizītes, piparkūkas vai medus raušus un prjaņikus. No neraudzētās rudzu mīklas cepa Ziemassvētku maizītes, mazus plācenīšus ar ieliektām malām, tos pildīja ar dažādiem pildījumiem. Ar tiem cienāja kaimiņus un tos, kuri Ziemassvētku vakarā staigāja pa mājām ķekatās, t.i., dziedāja Ziemassvētku dziesmas zem logiem un pie vārtiem.

Lazaņkas (līdzīgi itāļu lazanjai) ir vēl viens slāvu Ziemassvētku ēdiens. No kviešu, rudzu un griķu miltiem izveltnēja plānu mīklu un izgrieza trīsstūrīšus vai kvadrātiņus. Pēc tam tos novārīja, apsmērēja ar sviestu vai taukiem un nedaudz apcepa krāsnī, līdz parādījās kraukšķīga garoziņa. Šādus plācenīšus pasniedza ar krējumu un sīpoliem, kā arī saldo variantu - ar medu, magonēm vai linu sēklām, ogām un citām piedevām. 

Ziemassvētki tika svinēti plaši un jautri, dažu dienu laikā visi paspēja aiziet ciemos cits pie cita, apciemot un apsveikt visus kaimiņus un radus, cienājot ar savām mājas veltēm. Iespējams, arī mums ir vērts atcerēties mūsu senču tradīcijas un gaišajā Ziemassvētku laikā pamēģināt pagatavot kaut ko jaunu vai pareizāk - kaut ko sen aizmirstu vecu. 

Gaišus Ziemassvētkus!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ziemassvētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form