Nezinu uz augstaam balvaam nepretedeeju un arii nau vajdziigs. Taa par Ziemassveetkiem. Nezinu varbuut es esmu sociaalisma produkts (laj gan gjimenee arii vecajos laikos svineejaam, bet kaut kaa pat siikam necepiija), bet Ziemassveetkus es negaidu, es gaidu Jauno gadu, jo shis jau aknaas seezj, jaanozjuupo ar godu, nekas jau nemainiisies, kaa arii jaasaplaano naakamaa saakums.
Ja nebuutu reklaamas, tad noteikti arii nejustu, ka naak Ziemassveetki, daavanas jaagaada, taapeec Ziemassveetkus jaapavada klusi un gjimenes lokaa, pazinjas var citreiz sastapt.

Ziemassveetku noskanja?

Jaa patiik pie egliites patupeet, pakvasiit, ja nebuutu egliites, un muuzjiigaas reklaamas, tad gan noskanja nebuutu nekaada.

Kjekatas. Nezinu, skaidraa kaut kaa necepii, ja pilnaa, tad gan poteha. Nezinu kaa ar taam latvieshu tradiicijaam, vienkaarshi agraak cilvjiem nebija TV, un CD atskanjotaaju, disenju, taapeec tuseeja, kaa vareeja, muusdienaas jau luur “Hameleonu rotaljas” vaj ko citu.

Eedieni cita lieta, taa laba tradiicija, un gjimenee tas tiek stingri ieveerots visos laikos.

Nu taa ziemasveetku pantinjus nezinu, taapeec jaasamaacaas vien ir, laj tiktu pie daavanaam. Bet nu iisteniibaa, daavanas negaidu, jo ko sirds kaaro taapat nevar dabuut, vienkaarshi taa pienjemts, taada tradiicija, ka visi priecaajas un sainjo, buus jau arii jaasmaida, jo taa pienjemts.

Nu taa apmeeram. Galvenais jau egliite tad jau kaut kaada sveetku noskanja taa mieriigi tupi un blenz uz egliiti.

Egliiti es gaidu un briivdienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!