Foto: LETA

Eiropas Savienībai (ES) jārīkojas vienoti un solidāri jautājumā par Krievijas importa embargo atcelšanu, pirmdien Briselē pēc Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdes žurnālistiem sacījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Dūklavs pirmdien Briselē vadīja Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi. Ministrs norādīja, ka šī bijusi iespēja iepazīstināt kolēģus ar Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm lauksaimniecībā.

ES dalībvalstis izvirzījušas trīs sektorus, kuros ir saskatāmas būtiskas problēmas – augļu un dārzenu, piena un cūkkopība. Dūklavs paskaidrojis, ka augļu un dārzeņu sektoros ir ieviesti pasākumi, kas uzlabo situāciju. Tomēr nepieciešami papildus atbalsta pasākumi cūkgaļas nozarē.

Padomes laikā rosināta arī diskusija par to, kad tirgus situācija ir klasificējama par krīzes situāciju. Savukārt runājot par Krievijas noteikto importa embargo, Dūklavs uzsvēris, ka šis aizliegums ir maināms visai Eiropai kopumā un nav pieļaujams, ka atsevišķas dalībvalstis pauž savādākas nostājas.

“ES jārīkojas vienoti un solidāri saistībā ar Krievijas pārtikas importa embargo atcelšanu,” sacījis Dūklavs.

Savukārt ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans atzinis, ka martā ES vēlreiz analizēs situāciju, kas radusies saistībā ar piena ražošanu un Krievijas noteikto importa embargo.

Dūklavs vadīja pirmo ES Padomes sēdi Latvijas prezidentūrā ES Padomē. Pirmdien Ministru padomes sanāksmē notika diskusijas par Krievijas noteiktā aizlieguma ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomiku. Tāpat ES ministri uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) vērtējumu par esošo situāciju.

Ministri apsprieda lauksaimniecības tirgus attīstību, iekļaujot Krievijas noteikto importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem, kas ir spēkā jau piecus mēnešus. Krievijas noteiktais lauksaimniecības produktu embargo atstājis nopietnu ietekmi uz ES lauksaimniecību un ekonomiku.

EK ir apstiprinājusi nodomu turpināt vairākus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tirgus atbalsta pasākumus, kas tika pieņemti pēc aizlieguma stāšanās spēkā, kā arī pieņēmusi virkni kompensējošu pasākumu, lai atbalstītu ražotājus, īpaši piena, augļu un dārzeņu sektorā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē skatīts jautājums arī Eiropas Parlamenta Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā, un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tādu pārvaldības pasākumu izstrādi, kas nodrošinātu kopējā zivsaimniecības politikā noteikto mērķu sasniegšanu. Pēc reformētās zivsaimniecības politikas ir mainījusies pieeja krājumu pārvaldībā, un šis ir pirmais jauna veida daudzgadu plāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!