Eiropas Komisijas (EK) 300 miljardu eiro aizdevumu programmas projektiem vajadzēs būt peļņu nesošiem, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Kariņš, kurš šonedēļ Jūrmalā piedalās EP grupas Eiropas Tautas partijas (ETP) vadības sanāksmē, sacīja, ka pirmajā sanāksmes daļā tika diskutēts par Eiropas ekonomisko attīstību, tostarp par EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu par 300 miljardu eiro sadalīšanu vairākām nozarēm izaugsmes veicināšanai.
"Pašlaik Eiropas lielākais izaicinājums ir izdomāt veidu, kā atbrīvot naudu, kura ir bankās, jo tās nelabprātīgi aizdod finanšu līdzekļus gan lielajiem uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Pat Latvijā mēs lasām, ka iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir pieauguši uzkrājumi, taču cilvēki nevis izdod naudu, bet lemj par labu tās uzkrāšanai," skaidroja Kariņš, piebilstot, ka par atbildi šai problēmai Junkers ierosinājis veicināt minēto 300 miljardu eiro programmu, kuras līdzekļi tiktu ieguldīti arī enerģētikā un nepieciešamajā infrastruktūrā, lai "atvērtu Eiropas ekonomiku".
Deputāts arī sacīja, ka minētais finansējums nav iecerēts tikai kā "publiskā nauda".
"Eiropas nodokļu maksātāju nauda tur būs mazākumā. Pārsvarā tie būtu līdzekļi no privātajām bankām un Eiropas Investīciju bankas (EIB)," sacīja Kariņš. "Junkera doma salikt kopā šo milzīgo investīciju pakotni ir pilnīgi pareiza, taču nevar jau vienkārši sākt kaut ko investēt. EIB pārstāvji jau ir norādījuši, ka projektiem būs jābūt peļņu nesošiem, citādi nesekos privātais sektors. Arī naudas izšķiešana labumu nedos, jo darbvietu radīšana šobrīd ir nepieciešama. Turklāt nevis īslaicīgi, bet ilglaicīgi."
"Tagad gan ir jautājums - kurš pirmais izkustēsies?" retoriski vaicāja Kariņš.
Savukārt EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (V) jau iepriekš norādīja, ka EK jau šī mēneša laikā varētu nākt klajā ar 300 miljardu eiro aizdevuma programmu.
"Tā ir prioritāte, ar kuru EK publiski nāks klajā šī mēneša laikā, taču tāpat ir jādomā par ekonomikas pieprasījuma puses veicināšanu, jo zināmā mērā daudzās ES valstīs mēs pašlaik redzam situāciju, kāda Latvijā bija varbūt pirms diviem vai trim gadiem. No vienas puses, Latvija bija straujāk augošā ES ekonomika, bet, no otras puses, iedzīvotāji sacīja, ka to nejūt savās kabatās," sacīja Dombrovskis.
Viņš arī skaidroja, ka nākamgad visās 28 ES dalībvalstīs pirmo reizi kopš krīzes sākuma būs ekonomikas izaugsme un esot cerība, ka iedzīvotāji to spēs sajust arī "savās kabatās", kas veicinās iekšzemes patēriņu un ekonomikas izaugsmes bāzi padarīs plašāku. Dombrovskis arī norādīja, ka tā nebūs tikai uz eksportu orientēta izaugsme.
Jau ziņots, ka Eiropadome šā gada oktobrī Briselē vienojās atbalstīt EK priekšsēdētāja Junkera priekšlikumu par 300 miljardu eiro sadalīšanu vairākām nozarēm izaugsmes veicināšanai.
Junkers šā gada jūlijā publiskoja politiskās vadlīnijas, kurās bija pausta nepieciešamība mobilizēt 300 miljardus eiro, lai stimulētu privātās investīcijas.
Viņa ierosinātā programma varētu darboties trīs gadus, un tās galvenais mērķis būtu padarīt ES vitālāku un nostiprināt tās industriālo sektoru.
