Foto: LETA
Krievijai nevajadzētu būt spējīgai ietekmēt ES Austrumeiropas partnerības programmas īstenošanu, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka Krievija to var un dara, turklāt, ļoti negatīvā veidā uzskata Eiropas Reformu centra pētniecības direktors, bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.

Pirms Viļņas samita mēs redzējām to, ka ar šantāžas palīdzību Armēnija tiek piespiesta neparakstīt Asociācija Līgumu ar ES, savukārt Ukrainas prezidents Janukovičš atteicās parakstīt līdzīgu līgumu pēc ekonmisko draudu un kukuļu saņemšanas no Vladimira Putina.

Kopš tā brīža Krievija ir uzsākusi karu Ukrainā, lai kavētu valsts ieguvumu gūšanu no ciešākas sadarbības ar Briseli, norāda Bonds.

"Diemžēl ES ir tikai iedrošinājusi šādu Krievijas pretošanos, piekrītot pārrunāt ar Krieviju un Ukrainu kopīgi, to kā labāk apmierināt Krievijas it kā pastāvošās raizes par Kijevas brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Tas gandrīz garantē to, ka Krievija turpinās izdarīt spiedienu uz tās kaimiņvalstīm, lai tās ieturētu distanci no ES," uzsver eksperts.

Bonds drīzumā ieradīsies Rīgā, lai 20. – 21. maijā piedalītos ES Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferencē, kam tiešraidē būs iespējams sekot portālā "Delfi".

Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21.maijā un 22.maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti.

Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.

Samitā tiks uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējoša rakstura. Tāpat tiks akcentēts, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!