Latvijai prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā būs jāpieliek pūles, lai uzlabotu ģeopolitisko situāciju, - tā pirms savas pirmās vizītes Latvijā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Kā informēja Latvijas prezidentūras preses sekretārs Kaspars Rūklis, Šulcs vizītē Latvijā ieradīsies, lai piedalītos EP priekšsēdētāju konferencē, kura ar Latvijas amatpersonām pārrunās gaidāmo Latvijas prezidentūru.
"Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē būs lieliska iespēja sevi pierādīt, un mēs esam pārliecināti, ka Latvija šo iespēju izmantos un īstenos savus pienākumus augstā profesionālā līmenī. 2015.gada pirmā puse būs īpašs laiks, jo atsāksies ES likumu pieņemšanas process ar jauno EP un Eiropas Komisiju. Turklāt ģeopolitiskā situācija aizvien saglabājas sarežģīta, un Latvijai prezidentūras laikā būs jāpieliek pūles, lai to uzlabotu," sacīja Šulcs.
Jau vēstīts, ka Šulcs Latvijā tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, premjerministri Laimdotu Straujumu (V), kā arī Saeimas deputātiem un priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK).
Plānots, ka Straujuma ar Šulcu tikšanās laikā diskutēs par sadarbību ar EP Latvijas prezidentūras laikā. Tāpat amatpersonas diskutēs par Latvijas prezidentūras prioritārajiem darba virzieniem: konkurētspējīgāku ES kā izaugsmes pamatu, informācijas sabiedrības stiprināšanu un ES lomu pasaulē.
EP jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par ES likumdevēju sapulces prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Šulcs, kurš pārstāv Vācijas sociāldemokrātus (SPD).
Savā runā Šulcs norādīja, ka EP ir "vienreizīga institūcija", jo pārstāv 28 suverēnu valstu tautas. "Fakts, ka mēs diskutējam par to, kurš vadīs EP, ir viens no lielākajiem vēsturiskajiem iekarojumiem, kuru šis parlaments ir sasniedzis. Par to mums ir jābūt lepniem. EP vadītajam būs pienākums šo uzdevumu pildīt tā, lai tas nāktu par labu tiem, kuri dzīvo šajās 28 valstīs," sacīja Šulcs, norādot, ka EP deputātu pienākums ir sadarboties.
"Mana līdzšinējā darbība ir mans lielākais sasniegums," viņš teica.
No 721 deputāta par Šulca kandidatūru balsoja 409 likumdevēji.
