Kā no laivas izmests

Ar piesmeltiem apaviem

Es dziļumā grimstu

Ūdeni sarijies mirstu

Un no jauna dzimstu

Nemitīgi tuvojos dzelmei

Šai dziļā ūdens svelmei


Ūdens dedzinātiem spārniem

debesīs skrienu

cauri miglai

caur pienu

caur neuzceltu pakāpienu

caur pakāpienu platām spraugām

es rāpjos un grimstu

es dzīvi izbeidzu

un dzīvē dzimstu


es dzimstu nezināšanai

es dzimstu laikam

es dzimstu nezināmam

svaigam pirts tvaikam

es laikam esmu laikam

padevies un bezgalībai

es esmu laika nerimtība

gals un sākums

kritums un kāpums


es esmu viss

zeme, saule, debesis

mēnesis, aiz gada gads

es esmu bezgalība

bet neesmu es pats

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!