Kā no laivas izmests Ar piesmeltiem apaviem Es dziļumā grimstu Ūdeni sarijies mirstu Un no jauna dzimstu Nemitīgi tuvojos dzelmei Šai dziļā ūdens svelmei Ūdens dedzinātiem spārniem debesīs skrienu cauri miglai caur pienu caur neuzceltu pakāpienu caur pakāpienu platām spraugām es rāpjos un grimstu es dzīvi izbeidzu un dzīvē dzimstu es dzimstu nezināšanai es dzimstu laikam es dzimstu nezināmam svaigam pirts tvaikam es laikam esmu laikam padevies un bezgalībai es esmu laika nerimtība gals un sākums kritums un kāpums es esmu viss zeme, saule, debesis mēnesis, aiz gada gads es esmu bezgalība bet neesmu es pats
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit