es nebaidos smiltis paliek vairs tikai zābaku pēdās un man ir mani ceļmalas akmentiņi ir man savas privātās bēdas bet lai! smilšu pulksteņiem vairs piekritēju nav daudz iešķidrināts kristālos laiks lietišķi steidzas un naktssarga zizlis gar sienām vairs neklaudz /nav jau arī paša naktssarga nav neviena kas pateiktu, ka pilsētā viss mierīgi/ un nav man arīdzan smilšu ko izsēt vējā pats tukšāks nekā gribētu būt ar tukšām rokām es tukšumā eju
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit