es nebaidos

smiltis paliek vairs tikai zābaku pēdās

un man ir mani ceļmalas akmentiņi

ir man savas privātās bēdas


bet lai!

smilšu pulksteņiem vairs piekritēju nav daudz

iešķidrināts kristālos laiks lietišķi steidzas

un naktssarga zizlis gar sienām vairs neklaudz


/nav jau arī paša naktssarga

nav neviena kas pateiktu, ka pilsētā viss mierīgi/


un nav man arīdzan

smilšu ko izsēt vējā

pats tukšāks nekā gribētu būt

ar tukšām rokām

es tukšumā eju

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!