Spokojas tempļa
Sienās
Jo to nebaro
Cilvēku smaidi
Laimes pērlīte
Acu kaktiņos
Un miers
Cilvēku dvēselēs...
Zāli izbradā vistas
Un nav vairs
Laimi kur smelt..
Ģitārai pārtrūkst stīgas-
Dvēselei sienas grūst...
...un saule turpina spokoties
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit