Tas laiks ir klāt, kad līdz ar pavasara vējiem

Ik latvja sirdī lepnums dzimst un prieks,

Jo, lielo baiļu lāci aizdzinis uz mežiem,

Var brīvi apskauties ik latvietis un krievs.


Nu mana tēvu zeme baltā

Beidzot tiek pie robežām.

Šķiet pat Milda stājas staltāk

Kalpot zvaigznēm spožākām.


Tas laiks ir klāt, kad mūsu mīļā zemē

Nelietīgus blēžus sodīt steidz,

Kad zemnieks atliec muguru no lemess

Un mocīties ar biešu audzēšanu beidz.


Tas laiks ir klāt, kad nedraud mums vairs purvi,

Kur akačos rēgs gremdēt kādu taisās!

Lai paliek Abrene! Mums tagad vaļā durvis,

Pa kurām Laimes Māte iestieps Laimi maisā!


Starp māsām Eiropā un Austrumzemi lielo

Stāv Latvija un visu kopā vieno.

Lai sveicam Tēviju tai braši dziedot!

Gan jaunās vēsmas mums ko labu iedos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!