Tas laiks ir klāt, kad līdz ar pavasara vējiem Ik latvja sirdī lepnums dzimst un prieks, Jo, lielo baiļu lāci aizdzinis uz mežiem, Var brīvi apskauties ik latvietis un krievs. Nu mana tēvu zeme baltā Beidzot tiek pie robežām. Šķiet pat Milda stājas staltāk Kalpot zvaigznēm spožākām. Tas laiks ir klāt, kad mūsu mīļā zemē Nelietīgus blēžus sodīt steidz, Kad zemnieks atliec muguru no lemess Un mocīties ar biešu audzēšanu beidz. Tas laiks ir klāt, kad nedraud mums vairs purvi, Kur akačos rēgs gremdēt kādu taisās! Lai paliek Abrene! Mums tagad vaļā durvis, Pa kurām Laimes Māte iestieps Laimi maisā! Starp māsām Eiropā un Austrumzemi lielo Stāv Latvija un visu kopā vieno. Lai sveicam Tēviju tai braši dziedot! Gan jaunās vēsmas mums ko labu iedos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit