tumsas eņģelis, varbūt,

starojums lieks..

esmu kādam ēna, iespējams sev,

sadegusi sārtā puķu burve

zinu, tās ir muļķības


es rados tāpat kā rodas nezāles,

no sēklas

mūžība, kāds čukst

no sēklas izauga nātre

tu zini arī nātre zied


aiz svešiem vārdiem

slēpjas mans dievs un

lēnām mirst..

es vēlos vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!