tumsas eņģelis, varbūt, starojums lieks.. esmu kādam ēna, iespējams sev, sadegusi sārtā puķu burve zinu, tās ir muļķības es rados tāpat kā rodas nezāles, no sēklas mūžība, kāds čukst no sēklas izauga nātre tu zini arī nātre zied aiz svešiem vārdiem slēpjas mans dievs un lēnām mirst.. es vēlos vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit