Un kalnos drīz iedegsies gunis;
Pret debesīm uzlidos dzirksteļu spiets
Un zvaigznes kļūs labvēlīgas.
Jel dziedi mums, ūsainais bard,
Par mūsējiem varoņiem seniem,
Kas mācēja romiešiem sadot
Un Cēzaram pliku pakaļu rādīt.
Šis miestiņš lai drosmi mums dod,
Kas lāčiem un vilkiem ir dota;
Pa riņķi ies kausi līdz rītam,
Kas spēku dos varoņu spītam.
Lai šonakt mēs rādām, ko mākam,
Ka mūsos mīt varoņu gars;
Īsts cīnītājs mucu spēj izdzert
Un pēc tam vēl mīlēt tam spars…
Mēs neesam vecenes tizlas
Un rādām viens otram, ko spējam;
Ne velti pie ķiverēm sprausti mums spārni,
Jo esam mēs vējiem brāļi!!
Nu, uzdziedi vēl kautko, brāl,
Un iedzer šo saldo alu;
Līdz rītam mums dziedāt ir ļauts
Un stāstīt viens otram ko mākam…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
