Ministrija konstatējusi, ka Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem ir izlietojusi gandrīz 700 tūkstošu latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem. Pēc FM pieprasījuma Ādažu dome ir iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojuma pamatojošos dokumentus, un ministrija ir konstatējusi, ka Ādažu pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus.
FM norāda, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome ir pirmā pašvaldība, kam konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pašvaldībai būs jāuzsāk finanšu stabilizācijas process. Lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā, kas 2010. gada 1. septembrī bija 212 tūkstoši latu, turklāt pēdējos mēnešos ir vērojama to pieauguma tendence, norāda ministrija.
FM vairākkārtīgi ir aicinājusi Ādažu novada domes priekšsēdētāju Normundu Breidaku nekavējoties pārskatīt pašvaldības budžetu un plānot to atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem, kā arī neuzņemties saistības, kurām nav finansiāla seguma. Pār spīti FM norādījumiem, pašvaldība gada laikā savu finansiālo situāciju nav uzlabojusi un turpinājusi neievērot normatīvo aktu prasības, norāda ministrija.
Pašvaldības noslēgtajos aizdevuma līgumos ar VK ir noteikts, ka "aizņēmējs [Ādažu novada dome] ir tiesīgs izmantot izsniegto aizdevumu tikai un vienīgi noteiktā mērķa izpildei. Gadījumā, ja aizņēmējs neizpilda līguma nosacījumus, aizdevējam (VK) ir tiesības pieprasīt pirms termiņa aizdevuma atmaksu". Līdz ar to Ādažu novada pašvaldībai līdz šā gada 10. novembrim neatbilstoši mērķim iztērētie līdzekļi ir jāatmaksā VK.
Ādažu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2010. gadā bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 4,7 miljoni latu, atmaksājamie aizdevumi 2010. gadā un kavētie maksājumi ir 1,8 miljoni latu, kas veido 38 % no pašvaldības budžeta, informē ministrija.
Izveidojušos situāciju Ādažu novada domē, kā arī pašvaldības atbildīgo amatpersonu atbildību FM lūgs izvērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).
Likums par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību reglamentē kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Likums paredz, ka pašvaldību finanšu stabilizēšana veicama, ja konstatēts, ka pašvaldības parādsaistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādsaistībām pārsniedz 20 % no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.
Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka pirmos brīdinājumus par finansiālajām grūtībām Ādažu novada domē FM izteica jau šā gada pavasarī, lūdzot Valsts kontroli veikt pašvaldībā revīziju. Tolaik FM arī konstatēja, ka, neraugoties uz parādiem, pašvaldības amatpersonas saņem iespaidīgu atalgojumu.