Neskatoties uz taupības pasākumiem un aizliegumiem, vairākas pašvaldības pērn turpinājušas maksāt prēmijas un veikušas citus likumā neatļautus tēriņus, secināms no aģentūras LETA rīcībā esošā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FM, analizējot pašvaldību izdevumus, konstatējusi, ka vairākas pašvaldības 2009.gadā veikušas izdevumus, kas iegrāmatoti izdevumu kodā "Prēmijas, naudas balvas un materiālā stimulēšana".

Lai FM rīcībā būtu detalizēta informācija par pašvaldību veiktajiem izdevumiem, kas atspoguļoti iepriekš minētajā kodā, tika pieprasīts skaidrojums un apliecinoši dokumenti par šo izdevumu veikšanu. Pamatojoties uz pašvaldību iesniegto informāciju, ministrija konstatējusi, ka pašvaldības izmaksājušas naudas balvas, kaut arī likums nepieļauj materiālo stimulēšanu, teikts ziņojumā.

Lai apzinātu kopējo atlīdzības izmaksu situāciju pašvaldībās saistībā ar likuma normu ievērošanu, FM pieprasīja vairāk nekā 60 pašvaldībām iesniegt darba samaksas nolikumu kopijas. "Pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem darba samaksas nolikumiem, koplīgumiem un citu papildu informāciju, esam konstatējuši, ka daudzas pašvaldības vēl nav apstiprinājušas jaunos darba samaksas nolikumus pēc administratīvi teritoriālās reformas. Tāpat, kaut arī pašvaldības veikušas arī grozījumus savos darba samaksas nolikumos, pat vairākas reizes 2009.gadā, tie ne vienmēr atspoguļo likuma normas," teikts ziņojumā.

Saskaņā ar darba samaksas nolikumos vai darba koplīgumos norādīto informāciju pašvaldībās arī 2009.gadā paredz maksāt atvaļinājumu pabalstus, veselības atjaunošanas pabalstus, slimību un nelaimes gadījumu pabalstus, prēmijas, naudas balvas, dāvinājumus, tāpat paredzēta materiālā stimulēšana darbinieka dzīves jubilejās, par darba stāžu, mācību maksas kompensācija, paredzēta materiālā stimulēšana pat par svešvalodu pārzināšanu, teikts ziņojumā.

Tā, piemēram, Raunas novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības darba samaksas nolikumos paredzēti atvaļinājuma pabalsti, kaut šie nolikumi apstiprināti 2009.gadā.

Cēsu novada domes 2009.gada 1.jūlija darba samaksas nolikums paredz priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam piemaksu veselības uzlabošanai 1,5 amatalgas apmērā, pabalstu ilgstošas slimības gadījumā, priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un izpilddirektoram - gada piemaksas.

Ventspils pilsētas noteikumos par vienoto darba samaksas sistēmu Ventspils pilsētas pašvaldības budžeta iestādēs (pēdējie grozījumi veikti 2009.gada 22.septembrī) paredzētas prēmijas, atvaļinājuma pabalsti, pabalsts nozīmīgās dzīves jubilejās, pabalsts par darba pieredzi.

Savukārt Jūrmalas pilsētās pašvaldībā saskaņā ar darba koplīgumu paredzēts veselības atjaunošanas pabalsts, atlaišanas pabalsts lielākā apmērā, nekā noteikts likumā, pabalsti dzīves jubilejās, ilgstošas slimības gadījumā, materiālā stimulēšanas ne retāk kā četras reizes gadā, pabalsts, aizejot pensijā, un arī tiem, kas jau aizgājuši pensijā, kā arī citā veida materiālā stimulēšana pašvaldības darbiniekiem.

Tāpat secināts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība pārkāpusi likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam" normas, 2009.gada 6.jūlijā noslēdzot līgumu ar SIA "Jūrmalas attīstības projekti" un SIA "Re & Re" par ilgtermiņa saistību uzņemšanos uz astoņiem gadiem.

Finanšu ministrija jau no 2009.gada sākuma vairakkārt norādīja, ka saskaņā ar likumu pašvaldībām 2009.gadā nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem".

Neraugoties uz to, pašvaldība līdz šim nav sakārtojusi savu darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiek kavēta arī Jūrmalas pilsētas pašvaldības aizsākto ES līdzfinansēto projektu realizācija, kam nepieciešams aizņēmums, norāda FM.

Veicot situācijas analīzi, FM arī secinājusi, ka daudzos gadījumos pašvaldību darba samaksa nolikumos noteikts, ka prēmijas un cita materiālā stimulēšana tiek paredzēta darba koplīgumā vai noteikta ar domes lēmumu, kādas atsevišķas amatpersonas rīkojumu.

Pašvaldību pārskatos uz 2009.gada 31.oktobri darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi ir veikti 8 507 143 latu apmērā.

FM arī vērš uzmanību, ka materiālā stimulēšana darba samaksas nolikumos bieži vien tiek atspoguļota kā pabalstu vai piemaksu pie algas izmaksa. Šādu pabalstu, kas pēc būtības neatbilst pabalsta definīcijai, izmaksa tiek paredzēta uz 18.novembra valsts svētkiem, uz Ziemassvētkiem, Lieldienām, darbinieku jubilejām un citos gadījumos.

Tāpat norādīts, ka atlaišanas pabalsti bieži vien paredzēti lielākā apmērā, nekā nosaka likums, kā arī tiek pārkāptas likuma normas attiecībā uz samaksas apjomu darbinieka aizstāšanas gadījumā.

Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija uzskata, ka vairākas pašvaldības savu finansiālo darbību nenodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpēc Finanšu ministrija jau tuvākajā laikā nosūtīs apkopoto informāciju Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izvērtēšanai atbilstoši kompetencei un tālākai rīcībai, norādīts dokumentos.

FM arī konstatējusi, ka administratīvo izdevumu apmērs starp pašvaldībām atšķiras 19 reizes.

Vislielākie administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir Ventspils novadā - 186,28 lati, tam seko Pļaviņu novads - 155,35 lati, Ciblas novads - 113,94 lati, Pāvilostas novads- 104,54 lati, kā arī Neretas novads - 92,74 lati.

Savukārt vismazākie administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir Ozolnieku novadā - 24,03 lati, Liepājā - 21,55 lati, Daugavpilī - 15,86 lati, Mārupes novadā - 11,27 lati un Jēkabpilī - 9,83 lati.

Atsaucoties uz Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības masu informācijas līdzekļos pausto viedokli par to, ka vairākām pašvaldībām trūkst līdzekļu sociālo pabalstu izmaksai, Finanšu ministrija veikusi pašvaldību budžetu izpildes rādītāju analīzi attiecībā uz sociālo pabalstu izmaksu un konstatējusi, ka izdevumi sociālajiem pabalstiem ir tikai 3% apmērā no kopējiem pašvaldību izdevumiem.

Salīdzinājumam, tiek vērsta uzmanība, ka administratīvie izdevumi bez iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un pašvaldības aizņēmumu procentu maksājumiem vidēji veido 8,7% no kopējiem izdevumiem uz 2009.gada 31.oktobri, norāda FM.

Vairākos masu medijos trešdien ar atsauci uz RAPLM izskanēja informācija par Latvijas pašvaldību vadītāju un darbinieku atalgojumu. Cita starpā šajās ziņās pausts, ka pērn gada piemaksas vai prēmijas maksātas divās pašvaldībās: Jēkabpils domē 272 lati, Liepājas pilsētas domē 3672 lati.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrija iepriekš ziņoja, ka vairākās pašvaldībās pērn pretēji valdības noteiktajam maksātas piemaksdas un prēmijas, taču vairākas nosauktās pašvaldības šādus pārkāpumus kategoriski noliedza un pradsīja ministrijai šīs ziņas atsaukt.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form