Ja būtu cūka - gribētu es pērles kaudzēm,

Un arī šokolādi nesmādētu.

Ar kvēlu sirdi naktīs raudzītos tad zvaigznēs,

Un katru nokritušo skaitītu.

Es kļūtu karavīrs ar asu šķēpu

Un dzejnieks skarbs, kam vārdu nepietrūkst,

Un mīlnieks nepārspēts ar dabas veltēm

(Nu kā jau kulis, ko tur vairāk kviekt).

Kā sultāns uzticīgs es savām tūkstots sievām būtu,

Un mīlošs tēvs, un valdnieks lieks.

Par apustuli Romā kļūtu,

Un svētos rakstus drukātu ka prieks.

Bet beigās traks - ar elpu aizrautu un pilns ar vātēm,

Lai jūs no sevis projām baidītu.

Es dzīvi beigtu basām kājām

Kā nelga - nesaprasts un viens.

Bet nē!

Šī dubļos slēptā laime man nav lemta,

Un tāpēc atliek tikai mēģināt un šņabi glāzē liet.

Varbūt, ka rītdien sanāk arī maizei,

Bet šodien - nemaņa un durvis ciet!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit