Tā kā kūts jau sen netika izmantota nekādiem nolūkiem un tajā nebija elektrības, radās aizdomas, ka ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana, un šis gadījums būtu jāizmeklē policijai. Policija ieradās tikai 17. oktobrī. Iztaujājuši manu mammu un apskatījuši ugunsgrēka vietu, policisti sastādīja aktu, ko iedeva viņai parakstīt. Diemžēl septiņdesmit vienu gadu vecajai sievietei nebūtu viegli un pat neienāca prātā pārlasīt policistu uzrakstīto (kā gan policijai var neticēt?)
Vēlāk, sazinoties pa tālruni ar mammu, uzzināju, ka no Bauskas policijas ir saņemts “Lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu” (izrakstīts 25.10.2001.), ko parakstījis A. Riders. Atteikuma pamatojums – “šeit nav noticis noziedzīgs nodarījums”. Ņemot vērā, ka Latvijā pat par miesas bojājumu nodarīšanu neierosina krimināllietas, šis lēmums man nebija pārsteigums. Tā kā manai mammai ir slikta redze, ar visu lēmuma tekstu iepazinos tikai nākamā apmeklējuma reizē – 2002. gada 10. februārī. Jāatzīst, ka policijas atsūtīto lēmumu pat man nebija viegli izlasīt, jo tik nesalasāmā rokrakstā parasti tiek izrakstītas tikai zāļu receptes.
Izlasot policijas lēmumu, biju patiesā šokā. Pēc policijas domām ugunsgrēka iemesls esot bijis zivju žāvētava, kas turklāt atradusies kūtī. Kāda zivju žāvētava Bauskas rajona Brunavas pagastā, kur tuvumā nav nevienas kaut cik lielas ūdenstilpnes, kurā varētu zvejot zivis? Vai Brunava kāds Zvejniekciems? Vai tiešām policija pati var noticēt savam rakstītajam, ka septiņdesmit vienu gadu veca sieviete, kas ar grūtībām pārvietojas, nez kur zvejo zivis un pēc tam tās kūtī žāvē? Turklāt sazvejo tik daudz, ka ir iekārtojusi pat zivju žāvētavu.
Protams, šim gadījumam varētu nepievērst uzmanību. Nodegušajai kūtij nebija nekādas vērtības, tā netika izmantota un jau gadiem neviens tajā negāja, baidoties, ka var iebrukt griesti un jumts. Tomēr ne jau par materiālajiem zaudējumiem šeit ir runa. Pēc manām domām, šeit bija notikusi ļaunprātīga dedzināšana, jo ugunsgrēks nevar izcelties pats no sevis ēkā, kur nav elektrības un kurā kādu gadu neviens no mājas iemītniekiem nav pat ienācis. Ja ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana, tā ir jāizmeklē, jo man nav vienalga, kas apdraud manas ģimenes drošību.
Saprotams, ka Bauskas policijai nebūtu viegli atklāt dedzinātāju un acīmredzot krimināllietas ierosināšana šajā gadījumā palielinātu neatklāto lietu skaitu.
Es varu samierināties ar daudz ko, tomēr es nekad nevarēšu un negribēšu samierināties ar meliem no valsts varas pārstāvju puses. Es nekad nevarēšu samierināties ar to, ka Latvijā cilvēka cieņai un drošībai nav nekāda vērtība. Tāpēc darīšu visu, lai šo lietu vēlreiz izmeklētu. Bet, lai no policijas nepienāktu tikai kārtējā formālā (melīgā?) atbilde, vispirms par šo gadījumu gribu pastāstīt masu medijiem.
Patiešām – neesiet lētticīgi, neticiet nevienam, arī policijai nē.