Trakais Jesinaka mira. Vakara vējš pluinīja Takedas kalna karogu virs telts, ārā skanēja jauno mūku klaigas, kas apstaigāja nesenās kaujas lauku, rūpīgi piebeidzot vēl dzīvos Fudzivaras klana ļaudis, un uzlecošais mēness spēlējās uzticamo cīņu biedru bruņās, kuri sastājušies ap mirstošo ģenerāli, kā pierasts gaidīja pirmsnāves dzejoli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc ilga un neveikla klusuma, kaut kas it kā iečirkstējās un teltī skaidrā japāņu valodā atskanēja:
nu dieviņi tava vara nu tavāi rociņāi
nu tavāi rociņāi mans bēraisi kumeliņš
Klusums kļuva vēl neveiklāks.

Pirms izdzisa Jesinakas apziņa, viņš vēl paspēja apmierināti izbaudīt neizpratni pastulbajā rakstveža sejā un novērtēt cik dažādos veidos cenšas nesmieties vecie samuraji.

****
Mazdārziņa īpašnieks Jēkabs T. gulēja mitrajā Krasta ielas zālē un centās nosegt galvu, un nezināms skaits kriminogēnās apkārtnes dauzoņu, vienmērīgi sadalot spēkus, centās nosist viņu. Ar iespējami mazāku laika un enerģijas patēriņu. Upuris, kurš nekad savā vienmērīgi kretīniskajā dzīvē nebija uzdrīkstējies tieši domāt par nāvi, skaidri juta tās klātbūtni. Konkrēti viņa, Jēkaba T., 36 gadus veca, izbijuša tautas kora X dalībnieka, dzīvojoša Ķengaragā, nāves klātbūtni. Viss. Beigas. Hanuriks.

Miršanas akta beigās viņu pēkšņi piesaistīja tālumā plīvojošie sarkandzeltenie Shell karogi. Mežonīgās bailes norima. To pašā dziļumā, pilnīgi pārsteidzot Jēkabu pašu un nedaudz satrakotos nakts varoņus, ar neizprotamu noteiktību dzima kustības ar perfektām trajektorijām un graujošu triecienspēku, kuru šīszemes sekas svārstījās starp smagiem miesas bojājumiem un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Tas neesmu es, dunēja kreisajos deniņos, un pārkāpjot saļimušajiem uzbrucēju ķermeņiem, bijušais korists atstāja notikuma vietu.

Uzlecošās saules staros dīvaini palēnināta likās policijas automašīnu bremzēšana un uzmanīgi klausoties kaucošo skaņu signālu ritmā, Jēkabs sadzirdēja sevi klusu skaitām līdzi:
nokrīt migla
nokrīt rasa
es atradu kumeliņu.

****
Īssavienojums pirmā stāva sistēmblokā, atskanēja bezkaislīga balss. Dežūrdaļa uz pārinstalāciju, stāstījuma un vienlaicīgi pavēles izteiksmē turpināja administrators. Neuztveriet kā nepaklausību, taču šis nepastarpinātais sistēmas apraksts, kā viņu, kumeliņš…, iespējams tas pierāda saglabāšanai nepieciešamo ietilpību…. bikli atskanēja no dežūrdaļas puses. Klusums. Labi, uz tavu atbildību, rīt pēcpusdienā atskaite. Būs, Meistar.

****
Referents beidza lasīt slimības vēsturi un Kioto klīnikas konsīlija locekļu vairākums jau gatavojās apstiprināt Jesinakas iemidzināšanu, kad izmeklējamais, kurš līdz tam, vienmuļi šūpojoties un laiku pa laikam ieīdoties, pusotru stundu bija skatījies vienā punktā virs durvīm, pēkšņi nodrebēja, tad uzsvērti mierīgi piecēlās kājās un nesaprotamā veidā skatīdamies acīs vienlaicīgi visiem klātesošajiem, skaidrā latviešu valodā nodeklamēja:

beigta kaķa galva
ir skaistāka
par dzīvu ģenerāli

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form