"Mežonība, maigums vai traks dekoltē - kas sievieti padara par liktenīgo?" ir šī mēneša numura tēma. Raksts uz piecām lapām un ar vēl pāris apakšvirsrakstiem "Kas ir liktenīgā sieviete un kā par tādu kļūt" un "21 lieta, kas sievieti padara par liktenīgo". Dūša jau apšķebinājās no šiem nosaukumiem vien.
Nu apskatīsim, kādos virzienos tad mums tas mūsu rakstura dziļums būtu jāattīsta.
1.Ar liktenīgo sievieti vīrietim ir viegli būt kopā. Viņa prot radīt sajūtu, kas tiks piedzīvots kas neparasts un tas notiks viegli un rotaļīgi.
[Viegli būt kopā - ko tas īsti nozīmē? Ka viss ir gludi priekš attiecīgā vīrieša? Ka visas savas grūtības un problēmas viņa atrisina pati savā nodabā pa kluso un savu dzīves biedru ar tām neapgrūtina? Vienmēr izpalīdzīga, priecīga, čakla un jauka?]
2. Prasme klausīties. Katram cilvēkam patiesībā visvairāk interesē viņš pats. Un ja tu proti klausīties vīrietī - viņam viņa piedzīvojumi un pārdzīvojumi liekas divtik būtiski un atzīti. Tā tu vīrieti atver un iedvesmo.
[Tātad tev jātur mute, vīrietī jāklausās, un viņš jāiedvesmo. Tavas kaut arī liktenīgās sievietes vēlmes neko nenozīmē.]
3.Līdzība viņa mātei. Tāds ir dabas likums, ka vīrietis sievietē meklē līdzību ar savu māti. Nav svarīgi, cik maksā tavas kurpes un vai tur esi uzkrāsojusies, bet ja tu smaidīgi viņa mātes smaidu, tu viņam būsi visskaistākā.
[Vispār mani mazliet mulsina šitā Eidipa kompleksa (neatceros kā to sieviešu variantu dēvēja) lieta. Man šķiet, ka šī teorija nav vispārināma, jo es pavisam noteikti potenciālajos partneros nemeklēju līdzību ar savu tēvu.]
4. Viņa ļauj vaļu instinktiem. Liktenīgā sieviete mīl sevi vairāk par visu un uz sabiedrības štampiem viņai nospļauties. Tāpēc viņa allaž ļaujas savām iekšējām sajūtām, nebremzējot tās ar aizspriedumiem, bailēm vai nedrošību.
[Ok, man patīk doma par nospļaušanos par sabiedrības štampiem, bet visi pārēji šajā teorijā izklāstītie punkti ir dziļā pretrunā ar "mīl sevi vairāk par visu" un "ļauj vaļu savām iekšējām sajūtām".
5.Augsti papēži komplektā ar svārkiem vai kleitu. Augsti papēži izmaina visu - sākot ar acu skatienu un beidzot ar manierēm. Tie padara sievieti pārliecinātu un vienlaikus neaizsargātu. Savukārt svārki liecina, ka sieviete akceptē savu sievišķību un lepojas ar to.
[Interesanti, kā augstpapēžu kurpes maina acu skatienu? Ja nu vienīgi visu laiku maza panika acīs, ka nenovelk gar zemi. Un kā padara neaizsargātu? Nevar aizbēgt no izvarotāja, vai?. Un kaut kā doma, ka ja "sieviete ir akceptējusi savu sievišķību", tad viņa staigā tikai svārkos, man liekas dīvaina. Manuprāt, daža laba piegriezuma ūziņas sievišķīgās formas izceļ daudz efektīvāk..]
6.Kopti mati. Liktenīgā sieviete noteikti ir mazliet mežonīga. Un dabiski krītoši, nepārcakināti mati vēsta par sievietes mīlestību gan uz savu ķermeni, gan visu pirmatnējo, dabisko. Tie var būt arī vieglās cirtās.
[Tātad mežonīgi, dabiski krītoši un vieglās cirtās. Vispār tieši tā izskatās manējie, kad es tiem ļauju mazliet ataugt. Aj, velns, iezīmētais teksts ir uz "kopti". Pieredze ar manām cirtām rāda, ka aktīva kopšana izslēdz "mežonīgi un dabiski". Briesmīga dilemma.]
7.Viņai piemīt divas dabas: vienlaikus ledus un uguns. Viņas ārējā atturība vīrieti vedina uz spēcīgu nojausmu par dziļu sievišķīgu kaisli.
[Klīnikā divas dabas parasti liek apsvērt šizofrēniju. Ledaina atturība man liktu domāt par traumatisku pieredzi, kam visdrīzāk nesekota dziļa sievišķīga kaisle.]
8. Maigums. Piedodiet, bet ne jau sieviete ar ādas pletni ir liktenīgā. Vīrieši tikai piemelo, ka viņiem patīk šādas sievietes, lai neizskatītos nobijušies. Liktenīgā prot īstajā brīdī piekļaut vīrieti sev pie krūtīm un noglāstīt.
[Protams, pasaulē ir tikai divas alternatīvas - maiga, pakļāvīga sieviete un ar pletni plīkšķinoša knīpstanga. Pirmā, protams, ir blondīne, bet otra melniem matiem un droši vien pīrsingiem nepiedienīgās vietās. Tiešām grūti izvēlēties, kurai frontei pievērsties.]
9.Godprātīga rīcība. Nav jābūt Temīdai, lai izšķirtu, kas labs, kas - ļauns. Pietiek ar nelokāmu godprātību, lai viņa izceltos uz citu sieviešu fona.
[Šis ir viens no ģeniālākajiem nosacījumiem. Liktenīgā tātad ir vienkārši svētā un taisnīgā, bet visas pārējās melīgas maitas. Turklāt, pats galvenais, ikvienam vecim redz cauri, ja viņam ir kādi ļauni nodomi.]
10.Spēja pateikt komplimentu vīrietim. Īstajā vietā, laikā un veidā. Galvenais - patiesu.
[Jā, jo pateikt kaut ko labu vīrietim ir ārkārtīgi ekstraordināri un teju neiespējami, vai ne. Un, diespasargā, kaut ko vēl patiesu! Pilnīga neiespējamā misija, kas ir pa spēkam tikai pārcilvēkam=liktenīgai sievietei!]
11.Liktenīgajai piemīt dziļa un dabiska seksualitāte, nevis seksīgums. Seksīga sieviete cenšas izpatikt vīrietim un dabūt viņu. Seksuālai sievietei neko nevajag dabūt. Viņai viss jau ir.
[Ja jau neko nevajag un viss jau ir, tad kāpēc no šiem tekstiem pa visām porām ārā laužas tāda izmisīga vēlme kādu tomēr savaldzināt.]
12. Liktenīgajai nav uzkrītoša manikīra, taču nenoliedzami ir koptas rokas - klasisks, perfekts manikīrs.
[Atkal par to kopšanu. Tas ir kaut kas no mazdārziņu kopšanas kultūras laikam.]
13. Viņa ir pārliecināta par sevi un atklāta (vai arī prot radīt šādu ilūziju, jo pārzina vīriešu psiholoģiju).
[Nez kā tā ilūzijas radīšana, manipulējot ar zināšanām par vīriešu psiholoģiju, iet komplektā ar to izslavēto fantastisko godprātību. Vai pat šajā pašā punktā pieminēto atklātību.]
14. Liktenīgo sievieti atpazīst dejojot. Tas nenozīmē, ka viņa dejo profesionāli, taču vienmēr dabiski un jutekliski. Viņa dejo atdevīgi.
[Šeit man atkal jādomā, kā tas īsti ir? Jo "dejo atdevīgi" liek domāt par kaut ko nepieklājīgās izklaides industrijas, bet tas kaut kā nelīmējās īsti kopā ar to svētuli, kas mums uzburta iepriekšējos punktos.]
15. Izteiksmīgs dekoltē. Vienmēr kā pirmais tomēr nostrādā ārējais izskats, un vīriešiem patīk sieviešu krūtis - tā nu tas ir. Bet, protams, vislabāk, ja dekoltē ir tikai pirmais solis, lai iepazītos. Tālāk seko personības valdzinājums. Dekoltē nebūs iemesls, kura dēļ vīrietis paliek kopā ar sievieti, bet tas ir lielisks veids, kā likt uzsākt sarunu.
[Interesanti, kāda varētu būt mežonīga dekoltē izraisīta pirmā saruna? "Smuki pupi. Vakarā iedosi pataustīt?" Vai kā tamlīdzīgi? Smieklīgi, kā autore ar pārējo tekstu tomēr cenšas izmisīgi šo "smuki pupi" lietu padarīt par kaut kādu "personības valdzinājumu" vizuālo arsenālu. It kā patīk medīt ar izkārtiem cičiem, bet slepus ilgojas pēc novērtējuma dvēselei, kas apslēpta zem atkailinātajām krūtīm.]
16. Liktenīgajai var arī nebūt izsmalcināta tērpa. Taču tad tas slēpj smalku, sievišķīgu un kvalitatīvu veļu. Ja sievietes veļa ir dārgāka par pārējo apģērbu, viņa pati sevi uzskata par vērtību.
[Tātad manas dārgās dāmas, mūsu vērtības mēraukla ir apakšbikšu cenu zīme.]
17. Prasme pieņemt komplimentus. Galanti pieņemt komplimentu un prast par to pateikties - tā, ir pašapzinīgas sievietes pazīme. Un pašapziņa, nenoliedzami, ietilpst liktenīgās sievietes raksturojumā.
[Tev ir jābūt ļoti pateicīgai, kad kāds tev ir izteicis komplimentu.]
18. Cieņa pret savu ķermeni. Tieša cieņa, nevis nozelētā mīlestība. Cienīt savu vēderu, kas reiz devis patvērumu diviem bērniem un tāpēc neizskatās kā divdesmitgadniecei, savus vaibstus, kuros iegūlis dzīves viedums. Cienīt un nemocīt sevi ar botoksiem, diētām un citiem triviāliem niekiem.
[Vispār jau man patīk formulējums par "ķermeni, kas devis patvērumu diviem bērniem" un "sejas vaibstiem, kuros iegūlis dzīves viedums". Bet, ja mēs ņemam vērā iepriekšējo nosacījumu par to mežonīgo dekoltē, tad dāmai pēc diviem bērniem ar to varētu rasties dažas grūtības. Es arī nesaprotu, kur te pēkšņi radies tāds briesmīgs riebums pret "nozelētu mīlestību", it kā divu bērnu laišana pasaulē automātiski nozīmē, ka tas noticis bez mīloša un gādīgā vīrieša klātbūtnes].
19. Asprātība. Viens no viņas relišeriem ir ass prāts. Viņa prot īstajā brīdī paklusēt un īstajā - pateikt piezīmi, kas ir vienkārši lieliska. Laba humora izjūta vīrieti atbruņo un savaldzina.
[Kas, pie joda, ir "relišers"? Protams, spēja nošķirt brīdi, kad labāk paklusēt ir ļoti vērtīga. Kā saka senie latvieši - runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Un šeit mums arī slēpjas brīnumierocis, kā atbruņot un savaldzināt vīrieti - ar labu humora izjūtu. Tu galvenais tā labi pajoko, un vīri gulēs tev pie kājām. Štrunts par to kopšanos un milzu dekoltē].
20. Sava dzīve un sava pasaule. Sieviete, kurai ir savs darbs, cilvēki un aizraušanās. Un viņa var iztikt arī bez vīrieša - ne finansiāli, bet emocionālā nozīmē. Un tas ir neatvairāmi.
[Tātad - ikviena vīrieša liktenīgā sieviete ir tāda, kurai ir darbs un kāds hobijs un pa kādam čomam. Šis laikam ir viens no vidusmēra sievietei vispieejamākajiem nosacījumiem, jo tādi apstākļi laikam pie mums ir teju visām. Šeit man patīk arī tā piebilde, ka liktenīgā var iztikt arī bez vīrieša emocionālā ziņā, bet naudiņu tomēr derētu.]
21. Kleita līdz potītēm, bet ar dziļu izgriezumu muguras daļā. Viņa ienāk telpā, un visi paliek savās vietās - kleita ar puritānisku cītību sedz viņas sievišķās formas. Tikai brīdī, kad viņa pagriežas, vērotājam aizsitas elpa, ieraugot viņas vienīgo neaizsargāto vietu. Gluži kā geišai, kurai skausts ar nolūku nav nokrāsots krīta bālumā. Viņas visseksuālākā ķermeņa daļa, kuru tā vien gribas skart ar lūpām.
[Man te atkal ir mazliet pagrūti saprast, kā šis iet kopā ar to mežonīgo dekoltē un vēl ar divu pasaulē laistu bērniņu izraisītu nepieciešamību pēc funkcionāla krūštura. Interesanta arī tā atsauksme uz geišām, kas, kā jau jūs to zināt, ir pakļāvīgas izklaidētājas.]
Interesanti, ka šeit uzburtā liktenīgā sieviete ir divu bērnu vientuļā māmiņa, kas ir vareni glīta ("vērotājam aizsitas elpa") un kurai piemīt virkne vareni cēlu un brīnumainu īpašību,
Viņai to vīrieti it kā nevajag ("viņa var iztikt bez vīrieša emocionāli", "viņai neko nevajag dabūt. Viņai viss jau ir"), vienlaikus viņa sevī ir izkopusi tik daudz īpašību, kas orientētas tieši uz pakļaušanos partnerim, viņa aprūpēšanu un izpatikšanai viņam - "ar viņu vīrietim viegli būt kopā" "viņa prot radīt sajūtu", "tu proti klausīties vīrietī(...) tā tu vīrieti iedvesmo", "viņas ārējā atturība vīrieti vedina", "liktenīgā prot īstajā brīdī piekļaut vīrieti sev pie krūtīm un noglāstīt", "spēj pateikt komplimentu vīrietim", "viņa dejo atdevīgi", "spēja galanti pieņemt komplimentu un prast par to pateikties", "viņa prot īstajā brīdī paklusēt", "laba humora izjūta vīrieti atbruņo un savaldzina".
Šajos tekstos izkristalizējas pamatdoma, ka sieviete ir kaut kāda sadzīvē pakļauta un bez brīvas gribas seksa un virtuves verdzene, bet tomēr ar savām dzimuma priekšrocībām manipulējoša bāba, savukārt vīrietis ir ar pupiem manipulējams paverdzinātājs, kas tevi pēc pāris bērnu uzražošanas pametīs. Man to ir grūti saprast. It kā man un apkārtējiem cilvēkiem lielos vilcienos dzīve nav tik dramatiska.
Mani neizsakāmi skumdina vis šie centieni šķelt un pretnostatīt sievietes un vīriešus, it kā mēs viens otru nemitīgi ļaunprātīgi izmantotu, viens otru nekad nesaprastu, viens otru vienmēr vilinātu dieszinkādās lamatās un tamlīdzīgi.
Mēs visi, sasodīts, pirmām kārtām esam tikai un vienīgi cilvēki, kuriem visiem ir vajadzīgs būt mīlētiem, novērtētiem, cienītiem, lolotiem un apmīļotiem. Un tik pat liela laime, ideālā gadījumā pie abpusējiem apstākļiem, ir to visu dot pretī, - mīlestību, uzmanību, rūpes, cieņu un lološanu.
Oriģinālo padomu kopīraits pieder žurnālam "Santa". Autore (autors?) pie raksta nav atzinusies par savu identitāti. Pareizi darīja, ar šitādu gabalu jau karjeru var samaitāt.